/nginx/o/2019/03/04/11841739t1h94d5.jpg)
Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē pirmdien notiek atvadīšanās no mūžībā aizgājušā aktiera, režisora un uzņēmēja Andreja Žagara (1958 - 2019). Atvadīties no talantīgā mākslinieka nāk daudzi sabiedrībā zināmi ļaudis, kā arī Žagara tuvinieki un kolēģi.
Fotogalerija: Atvadas no pāragri mirušā Andreja Žagara
Video: Atvadas no pāragri mirušā Andreja Žagara
Jau ziņots, ka pēc ilgstošas slimības 26. februārī mūžībā devās latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars.
Andrejs Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī.
No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai".
Viņa brālis Juris Žagars arī ir aktieris un uzņēmējs.
Žagars dzimis 1958. gadā Krievijā, izsūtīto ģimenē. Pēc atgriešanās Latvijā ģimene dzīvojusi Cēsīs. 1982. gadā beidzis Dailes teātra 7. studiju un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē. Tajā pat gadā Žagars sāka strādāt Dailes teātrī, kur darbojas līdz pat 1994. gadam. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un Krievijas spēlfilmās.
1993. gadā Andrejs Žagars uzsāka uzņēmējdarbību, atvēris Rīgā vairākas kafejnīcas, to skaitā "Osiris" un "Deco bārs". Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, Žagars bijis kapitāldaļu turētājs arī uzņēmumos SIA "Animus", "Momento", "Symposium", "Grēniņš" un "Anno 2012".
1996. gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013. gada septembrim. 2002. gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", bet 2003. gadā šo pašu operu iestudējis Latvijas Nacionālajā operā. Pēc tam iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar operu iestudējumiem piedalījies dažādos festivālos. 2015. gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.
Savas karjeras laikā Žagars filmējies arī daudzās Rīgas kinostudijas filmās, tostarp Rolanda Kalniņa uzņemtajā kinolentē "Akmeņainais ceļš" (1983), Aloīza Brenča "Ilgais ceļš kāpās" (1981), Arvīda Krieva "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987), kā arī Annas Vidulejas "Homo novus" (2018).
2016. gadā nodibinājis Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fondu ar mērķi veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs. Darbojas kā mākslinieciskais vadītājs fondā "Baltijas muzikālās sezonas", kas uzsācis darbību 2017. gadā.
