Vairākas dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) saņēmušas ultimātu - vai nu reģistrēties kā dzīvnieku patversmei, vai maksāt sodu. Tā kā tapšana par patversmi nav nedz vienkāršs process, nedz biedrību mērķis, tām radies jautājums - kāpēc tas nepieciešams? 

Lai gan DzAB mērķis nav izmitināt bez pajumtes palikušos dzīvniekus, to reizēm nākas darīt - dzīvniekiem tiek sniegtas pagaidu mājas un tie tiek pienācīgi aprūpēti.

"Biedrības dibinātāji vienkārši mīl dzīvniekus un ir par to, lai visiem ķepaiņiem būtu siltas mājas, pilni punči un mīloši saimnieki," vēsta ieraksts DzAB "Ķepu ķepā" mājas lapā.

Tomēr, pēc PVD ieskatiem, biedrībām uzņemt un rūpēties par dzīvniekiem ir liegts - zvērus nepieciešams nodot patversmē. Patversmē, kur dzīvnieki tiek uzņemti masveidā, kur valda liels birokrātiskais slogs un strikta likuma normu izpilde.

Bet, kur starp likuma pantiem paliek dzīvnieks?

Biedrībās to, cik bieži jānoglauda suņa galva nosaka sirdsapziņa, ne Ministru kabineta noteikumi - kāpēc lai tās nedrīkstētu uzņemties rūpes par dzīvniekiem?

Gundega Bidere ir DzAB "Ķepu ķepā" izveidotāja - viņa nevēlas norādīt, ka visas patversmes ir sliktas, taču noteikumi, kas tās regulē, esot pārāk "vaļīgi" - ir nianses, kur patversmes it kā ievēro noteikumus, taču dzīvnieku labturība paliekot "otrajā plānā": "Noteikumos rakstīts, ka patversmē jābūt veterinārajai aprūpes telpai, un viss. Mēs parasti kritiskos gadījumos braucam uz diennakts veterinārajām klīnikām, kur nekavējoties tiek sniegta palīdzība. Kāpēc tā attieksme pret dzīvnieka veselību ir citādāka?"

"Kā no likuma viedokļa tā tāda var būt?"

"Un tad mums piespiedu kārtā lika reģistrēt patversmi - atnāca vēstule no PVD," sarunā ar portālu "Apollo" atklāj "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.

Vēstulē rakstīts - izvērtējot biedrības darbības, tiek secināts, ka tā faktiski veic patversmes funkcijas, bet nav reģistrējusi savu darbību. "Vai nu jūs reģistrējaties kā patversme, vai nu mēs jums liksim soda naudas. Ar pamatojumu par tiesisko vienlīdzību," stāsta Gundega.

Biedrības vadītāja norāda, ka reģistrēt biedrību kā patversmi nevēlas - viņas tas esot goda jautājums:

"Man ir kauns - esmu ilgstoši lolojusi organizāciju, bet tagad jākļūst par patversmi. Bet patversme ir arī "Mežavairogi" un cilvēki velk paralēles - ja tā dara viena patversme, tad visas tā dara."

Tomēr izvēles nav - vai nu jākļūst par patversmi, vai jāizbeidz darbība, jo lielo soda naudu samaksāt nav iespējams: "Nu un tad es nospļaujos uz visu un kļūstu par patversmi. Bet, neilgu laiku pēc tam, es skatos, ka patversmē konteineros var mētāties līķi."

Pašlaik DzAB darbojas, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem par dzīvnieku labturību, kamēr dzīvnieku patversmēm piemērots stingrāks likuma pants.

Tā, piemēram, patversmēm noteikts konkrēts kopēju skaits uz konkrētu skaitu suņu un kaķu, kā arī patversmē jāierīko dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes telpa.

"Ja PVD var iedot sponsorus vai līdzekļus patversmes izveidei - lūdzu, kaut šodien,"

portālam "Apollo" saka DzAB "Liberta" vadītāja Ildze Leimante, kura arī saņēmusi aicinājumu no PVD reģistrēt patversmi. Ildze gan iesniegusi sūdzību, jo likumā noteikts pamatojums, kāpēc būtu jāreģistrē patversmi, nav: "Tas viss balstās tikai uz "PVD ieskatiem". Es tiešām nesaprotu, kāpēc. Tagad tīri principiāli es netaisos viņiem piekāpties."

Dzīvnieku biedrības sākušas darīt par daudz - tā skaidro PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa: "Latvijā darbojas vairākas DzAB, kas nodarbojas ne tikai ar dzīvnieku aizsardzības jautājumiem - palīdzības organizēšanu bezsaimnieku dzīvniekiem, dažādu informatīvo pasākumu īstenošanu un dalību normatīvo aktu izstrādē, bet arī izmitina izķertos, atsavinātos un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos dzīvniekus, meklē tiem jaunus īpašniekus un veic citas darbības, kas faktiski atbilst patversmes funkcijām."

"PVD ieskatā, ja, biedrība, papildus citām savām darbībām, speciāli aprīkotās vietās izmitina dzīvniekus, ir pamats uzskatīt, ka biedrība principā veic patversmes funkcijas un tai sava darbība ir jāreģistrē dienestā," 

tā aicinājumu biedrībām kļūt par patversmi skaidro PVD.

"Mums jāizdomā, kur būsim, kā pielāgot telpas, jāuztaisa veterinārās aprūpes kabinets. Šobrīd mums ir brīvprātīgie palīgi, bet tie vairs neder - vajadzēs algot cilvēkus, izdomāt, kā viņiem samaksāt algas, kā nomaksāt nodokļus," uzskaita Ildze, uzsverot, ka pašlaik ir sajūta - visas dzīvnieku aizsardzības biedrības vēlas vienkārši iznīdēt.

"Tie, kuri pašlaik ir pret biedrībām, vienkārši grib panākt to, lai būtu masveida dzīvnieku eitanāzija," saka Ildze.

PVD gan norāda - ja biedrība pati nevar izveidot patversmi, tā var sadarboties ar kādu no esošajām patversmēm, lai izmitinātu dzīvniekus.

Zemkopības ministrija, kā pārvaldībā atrodas PVD, norāda, ka viņu mērķis nav likvidēt dzīvnieku aizsardzības biedrības: "Mēs augsti vērtējam dzīvnieku aizsardzības biedrību darbu un īstenotās aktivitātes, kas vienlaikus pozitīvi ietekmē sabiedrības attieksmi un veicina līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem."

"Ņemot vērā citu valstu praksi, dzīvnieku aizsardzības biedrības parasti sadarbojas ar reģistrētām patversmēm, tādējādi nodrošinot atbilstošu slimības uzraudzību, dzīvnieku aprūpi un citas saistošās prasības saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām," atklāj Zemkopības ministrija.

Biedrības gan uzsver - šo situāciju varētu risināt, vienkārši veicot dažas izmaiņas pašreiz spēkā esošajos noteikumos.

Tad ar laiku būtu iespējams sakārtot šo nozari un, iespējams, patversmes vairs nebūtu nepieciešamas vispār.

Portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai saglabātu DzAB, kā arī tiktu izstrādāti objektīvi mājdzīvnieku turēšanas likumi. Iniciatīvā norādīts: "Saeimā tiek virzīti MK noteikumu grozījumi, ka ikvienam glābējam būs obligāti jāreģistrējas par dzīvnieku patversmi, kas, savukārt, uzliek milzu birokrātisko un finansiālo slogu biedrībām, kuras iztiek ar niecīgiem līdzekļiem un cilvēkresursiem."

"Tā vietā, mūsuprāt, nepieciešams izstrādāt, piemērot un pielāgot objektīvus likumu grozījumus, kas saistās ar mājdzīvnieku uzturēšanu, dāvināšanu un pavairošanu, kā arī prasības gan biedrībām, gan patversmēm."

"Mans mērķis nekad nav bijusi patversme, turēt simtiem dzīvnieku," saka Ildze. "Es tikai brīvprātīgi gribēju palīdzēt."

VĒLOS PALĪDZĒT