Iekšlietu ministrs: Iespējams, sabiedrībai vajadzētu piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (8)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Foto: Zane Bitere/LETA

Ja valsts nespēj pietiekoši investēt ilgtspējīgos iekšējās drošības infrastruktūrās risinājumos, tad, iespējams, sabiedrībai ir jāņem dalība sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tiekoties ar Latvijas Lielu pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem un pilsētu pašvaldību policijas priekšniekiem paudis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja ministra padomnieks Kārlis Miksons, Ģirģens arī esot uzsvēris nepieciešamību "strādāt plecu pie pleca", lai sekmīgāk investētu gan valsts drošībā, gan arī dažādos prevencijas pasākumos.

Tāpat Ģirģens norādījis, ka pilsētās nepieciešams izvietot dažādas video novērošanas sistēmas, lai sekmīgi spētu sniegt atbalstu Valsts policijai dažādu noziegumu novēršanā un vainīgo saukšanai pie atbildības.

Savukārt pašvaldību policijas pārstāvji tikšanās laikā uzsvēruši nepieciešamību pēc vienotas pašvaldību policijas koordinēšanas visos Latvijas reģionos, lai sekmīgāk risinātu problēmas un veikt koordinācijas pasākumus.

"Mūsu galvenais mērķis ir, lai uz ielām būtu drošība un sekmīgi spētu fiksēt un apturēt procesus. Mans pienākums ir virzīt visas iesaistītās puses, lai netiktu nelietderīgi izmantoti resursi un visi kopā mēs nonāktu pie labākā risinājuma," pauda ministrs.

Savukārt LLPA priekšsēdētājs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA teica, ka tikšanās notikusi pozitīvā gaisotnē un lielākajā daļā jautājumu abu pušu redzējums esot sakritis.

"Galvenokārt, pārrunājām tīri praktiskus jautājumus - kā veicināt pašvaldības un Valsts policijas sadarbību, nevis savstarpēju konkurenci. Piemēram, pilsētās ļoti bieži notikuma vietā pašvaldības policija ierodas pirmā, taču obligāti ir jāsauc Valsts policija, lai pārkāpumu fiksētu, lai gan realitātē arī pašvaldības policijas kārtībsargi to visu varētu izdarīt. Šādas lietas likumos ir jāatrunā un jāsakārto," sacīja Valainis, norādot, ka abas puses vienojušās arī par darba grupas izveidi, kas izstrādās risinājumus dažādiem infrastruktūras jautājumiem, kā arī kompetenču sadalījumam.

Plānots, ka no LLPA puses darba grupai tiks virzīti gan policijas, gan pilsētu eksperti.

Valainis pauda gandarījumu par šādas darba grupas izveidi, jo līdzšinējā pieredze liecinot, ka par šiem jautājumiem "daudz tiek runāts, bet nekad nav bijusi vēlme tos patiešām atrisināt."

"Mums ar ministru būtībā nebija nekādu domstarpību, tādēļ ceram, ka šoreiz viss nepaliks tikai runu līmenī," pauda Valainis, norādot, ka darba grupu plānots izveidot tuvākās nedēļas laikā.

Vēl sanāksmē amatpersonas pārrunājušas iespējamo policijas gradācijas maiņu.

"Bieži vien pašvaldības policija tiek uzskatīta par "plāksteru līmētājiem", kas tikai izraksta sodus, taču mūsdienās tā patiesībā ir reāla patrulēšana, visi dienesti ir pilnā sagatavotības līmenī un daudz kas ir mainījies. Iespējams, vajadzētu runāt par gradāciju - kas īsti ir pašvaldības policija - cilvēks, kurš pārbauda vai ir izkārts karogs vai profesionālis pilnā dienesta gatavībā. Bieži vien mums atņem funkcijas, kuras esam spējīgi veikt. Piemēram, redzot ātrumpārkāpēju pašvaldības policija var tikai izsaukt Valsts policiju, kas konstatē pārkāpumu, lai gan pati būtu varējusi šo pārkāpēju aizturēt," sacīja Valainis.

LLPA dibināta 2001. gada 23. augustā, ar mērķi veidot ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Komentāri (8)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu