Saistībā ar tiesāšanos par LNB būvniecību KM no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lūdz 60 000 eiro

Skats uz Latvijas Nacionālo bibliotēku "Gaismas pils".

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kultūras ministrija (KM) lūgusi Ministru kabinetam vērtēt iespēju tai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 60 000 eiro saistībā ar tiesāšanās izdevumiem lietā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību, liecina valdībai iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir daļēji apmierinājusi LNB būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasību un no KM par labu būvniekiem piedzinusi 9 272 319 eiro, kā arī tiesāšanas izdevumus 60 083 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

KM savu viedokli civillietā nav mainījusi un uzskata, ka prasītājs ir nepamatoti cēlis tiesā prasību par parāda piedziņu, jo ministrija ir pilnībā norēķinājusies par LNB būvdarbiem, līdz ar to par tiesas spriedumu tā iesniegs apelācijas sūdzību.

Ministrija izvērtēja iespējas apmaksāt valsts nodevu 60 080,31 eiro apmērā 2019. gadā apstiprinātā budžeta ietvaros un secināja, ka tai nav brīvu līdzekļu nodevas samaksai, kā arī nav iespēju atrast finansējumu citās budžeta programmās.

Ņemot vērā minēto, KM lūdz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tai piešķirt finansējums 60 081 eiro apmērā.

Šī summa nodrošinātu valsts nodevas samaksu un KM varētu nodrošināt apelācijas sūdzības iesniegšanu par spriedumu.

Par minēto līdzekļu piešķiršanu valdība plāno lemt otrdien, 12. martā.

Fotogalerija: "Gaismas pils" tiek atvērta apmeklētājiem

LETA jau ziņoja, ka LNB būvnieku prasība apmierināta daļēji, proti, prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu, taču noraidīta daļās par līgumsoda, kavējuma procentu un procentu par laikā nesamaksāto procentu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone aģentūrai LETA norādīja, ka šis tiesas spriedums nekad un ne pie kādiem apstākļiem nestāsies spēkā un KM vērsīsies nākamajā tiesu instancē, pārsūdzot to.

Viņa skaidroja, ka KM pozīcija nav mainījusies, tā turpinās pastāvēt uz to, ka būvnieka tiesā iesniegtā prasība par vairāk nekā 12 miljonu eiro piedziņu ir nepamatota un nav taisnīga.

Viņa norādīja, ka, atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam un pušu noslēgtajam līgumam, tika panākta vienošanās par būvniecības izmaksu indeksāciju resursu pamatgrupās. Pirmos trīs gadus būvnieki indeksāciju resursu pamatgrupās piemēroja, un tad rosināja aizstāt ar citu, sev izdevīgāku indeksu.

KM ieskatā, valsts ir pilnībā izpildījusi līgumu, tostarp pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, 8 gadu laikā būvniekam samaksājot 195,6 miljonus eiro.

Tāpat ministrijas ieskatā būvnieks nodokļu maksātājiem izvirzījis un tiesa pirmajā instancē ir apmierinājusi nepamatotas prasības, proti, finansējuma pieprasījumu, kas starp KM un būvnieku noslēgtā līguma ietvaros nav nedz pamatots, nedz apmierināms.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale aģentūrai LETA 2018. gada martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016. gada 31. decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.

"Nacionālā būvkompāniju apvienība" aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

Uz augšu