/nginx/o/2019/02/18/11799087t1h41ed.jpg)
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par ziņojumu, kurā pievērsta uzmanība Ķīnas tehnoloģiju radītajiem draudiem, kā arī balsos par naidīgas propagandas apkarošanu pirms EP vēlēšanām, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Ķīnas tehnoloģiju aizvien lielākā klātbūtne Eiropas Savienībā (ES) rada draudus, kuru novēršanai nepieciešama strauja rīcība ES mērogā, teikts ziņojuma projektā, par kuru balsojums paredzēts 12. martā.
EP deputāti šajā dienā arī lems par ES Kiberdrošības aktu, bet pirms tam, 11. martā, paredzētas debates par to. Tas stiprinās Eiropas kiberdrošību, izveidojot Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktu, procesu un pakalpojumu sertificēšanai. Akts arī paplašinās ES Kiberdrošības aģentūras ENISA pilnvaras.
Lai stiprinātu kiberdrošību, deputāti 13. martā atsevišķā balsojumā lems arī par priekšlikumu izveidot jaunu ES kompetenču centru.
12. martā EP deputāti arī debatēs par ziņojumiem, kuru mērķis ir pasargāt Eiropas valstis no ārvalstu dezinformācijas kampaņām un apturēt ļaunprātīgu personas datu izmantošanu, savukārt balsojums par ziņojumiem paredzēts 13. martā.
Noteikumi ļautu piemērot naudas sodus Eiropas politiskajām partijām un politiskajiem fondiem, kuri apzināti pārkāpj datu aizsardzības noteikumus.
Tādi neseni gadījumi kā, piemēram, "Facebook" un "Cambridge Analytica" datu noplūdes skandāls pierādījuši, ka personas datu ļaunprātīga izmantošana var apdraudēt demokrātijas procesu, skaidro EP. Par jaunajiem noteikumiem jau vienojušās dalībvalstis, un tiem jāstājas spēkā vēl pirms maijā paredzētajām Eiropas vēlēšanām.
Tāpat tiks balsots par ziņojumu, kurā izvērtēti ES centieni apturēt naidīgu trešo valstu propagandu.
Tajā arī norādīts uz tehnoloģiju lomu cīņā ar propagandu un viltus profiliem sociālajos medijos.
Ziņojuma projektā arī stingri nosodītas Krievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas "aizvien agresīvākās darbības, ar kurām tās cenšas graut vai apturēt Eiropas demokrātisko valstu normatīvos pamatus un principus un visu Austrumu partnerības valstu suverenitāti", kā arī ietekmēt vēlēšanas un atbalstīt ekstrēmistu kustības.
Savukārt 11. martā paredzētas debates, bet 12. martā - balsojums par EP nostāju attiecībās ar Krieviju.
ES jāapsver iespēja noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības. To paredz eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes (JV) sagatavots ziņojums, par kuru EP deputāti balsos.
Ziņojuma projektā EP deputāti aicina ES pārskatīt spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Krieviju un turpināt sadarbību tikai kopīgu interešu jomās - tādās kā cīņa ar terorismu un klimata pārmaiņas.
Ciešākas attiecības būtu iespējamas tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā īstenotu tā dēvēto Minskas vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Ukrainas austrumos un ievērotu starptautiskās tiesības.
Vienlaikus ES jābūt gatavai noteikt pret Krieviju papildu sankcijas, īpaši tādas, kas vērstas pret atsevišķām personām.
Deputāti arī norāda, ka sankcijām būtu jābūt proporcionālām Krievijas radītajiem draudiem. Pagājušā gada decembrī ES Padome pagarināja ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam.
12. martā EP deputāti debatēs, bet 14. martā balsos par ASV "Magņitska likumam" līdzvērtīgas shēmas izveidi, kas ar līdzekļu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumiem vērstos pret cilvēktiesību pārkāpumos vainojamām personām. Priekšlikumu izveidot ES cilvēktiesību sankciju režīmu ES Padomē pašlaik apspriež dalībvalstu pārstāvji. Līdzīgi likumi jau ir spēkā ASV, Kanādā un vairākās ES valstīs, tajā skaitā Latvijā.
Iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama "Magņitska likumu" parakstīja 2012. gada decembrī, lai vērstos pret tām Krievijas amatpersonām, kuras tiek vainotas ieslodzījuma laikā mirušā jurista Sergeja Magņitska nāvē 2009. gadā.
12. martā pulksten 11 pēc Latvijas laika EP deputāti ar Slovākijas premjerministru Pēteru Pelegrīni diskutēs par Eiropas nākotni. Šīs būs astoņpadsmitās EP deputātu debates ar kādu no ES dalībvalstu vadītājiem. Pēc debatēm ap pulksten 13.30 pēc Latvijas laika paredzēta EP priekšsēdētāja Antonio Tajāni un Pelegrīni tikšanās ar žurnālistiem.
Tāpat EP deputāti 11. martā spriedīs un 12. martā balsos par jaunas centralizētas datu bāzes par trešo valstu pilsoņiem (ECRIS-TCN) izveidi. Tā papildinās Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), kurā apkopota informācija par ES pilsoņu sodāmību. EP deputāti un ES padome jau decembrī panāca neformālu vienošanos par jaunās datu bāzes izveidi.
14. martā EP deputāti arī balsos par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) reformu, kas ļaus stingrāk pārbaudīt trešo valstu pilsoņus, tostarp tādus, kam piešķirtas ilgtermiņa uzturēšanas atļaujas jeb "zelta vīzas". Par šo tematu EP 13. martā arī debatēs.
13. martā EP deputāti ar ES Padomes un EK pārstāvjiem apspriedīs ES ilgtermiņa plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. EP deputāti diskutēs par neseno EK paziņojumu, kurā iztirzāti ES rīcības scenāriji Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai. 14. martā EP deputāti apstiprinās ziņojumu ar saviem ieteikumiem.
Parīzes nolīgumu parakstījušajām pusēm līdz 2020. gada vidum jāapstiprina ilgtermiņa stratēģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Paziņojumā "Tīra planēta visiem" Komisija nāca klajā ar savu stratēģisko ilgtermiņa redzējumu par klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, ietverot astoņus iespējamos risinājumus.
Tāpat 13. martā no rīta eiroparlamentārieši ar Rumānijas prezidentūras ES Padomē un EK pārstāvjiem apspriedīs 21. marta un 22. marta Eiropadomes sanāksmes būtiskākos jautājumus. Paredzams, ka ES valstu līderi spriedīs par nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju. Viņi arī diskutēs par ES stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām, ārējām attiecībām - īpaši 9. aprīlī paredzēto ES-Ķīnas samitu - , un cīņu ar dezinformāciju un Eiropas un dalībvalstu vēlēšanu aizsardzību.
Sagaidāms, ka deputāti apspriedīs arī Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas 12.marta balsojumu par "Brexit" vienošanos.
