Pametusi ģimeni un izgaisusi? Stāsts par sievieti, kura pazuda pirms 54 gadiem

FOTO: Pixabay

Pirms 54 gadiem, 36 gadus vecā Mērija Arkurī savāca savas mantas un pameta ģimenes mājas, atstājot mīlošu ģimeni un draugus. Tā apgalvoja viņas vīrs, kurš pēc pāris mēnešiem dzīvi beidza pašnāvībā. Pusgadsimtu vēlāk sievietes mirstīgās atliekas atrastas ģimenes mājas pagalmā. 

Pagājušā gadsimta 60. gados Pitsburgā, Pensilvānijas štatā, dzīvojusi kāda parasta ģimene - Mērija un Alberts Arkurī ar divām atvasēm. Paziņas viņus raksturoja kā paraugģimeni. Nekas neesot liecinājis par problēmām līdz kādai rudens dienai 1964. gadā.

Tajā dienā bēdu māktais Alberts sasaucis kopā ģimeni, lai paziņotu, ka Mērija ir savākusi savas mantas un aizgājusi pie cita vīrieša.

Radinieki un draugi no viņas vairs neesot saņēmuši nekādu ziņu, vēsta "CBS News".

Šausminošs atklājums

2018. gada 28. februārī kādas mājas restaurācijas darbu laikā atrasts sievietes skelets. Mājas īpašnieks namu iegādājies vien pirms diviem mēnešiem un bija plānojis to izīrēt. Tam bija nepieciešams nomainīt pagalma verandas grīdas segumu.

Celtniekus un mājas īpašnieku gaidīja šokējošs atklājums - zem dēļiem atradās kāda cilvēka mirstīgās atliekas. Atradums pārtraucis rajona mierīgo ikdienu, iedzīvotāji sākuši dalīties ar šausminošiem stāstiem par apkaimes pagātni.

Divus gadus pirms šausminošā atraduma, vien kvartāla attālumā, esot atrastas divu noslepkavotu sieviešu mirstīgās atliekas - tās bijušas māsas Sāra un Sjūzena Vulfas. Sāra strādājusi par skolotāja palīdzi, bet Sjūzena - par psihiatri. Policija uzgājusi abu ķermeņus viņu pašu nama pagrabā. Nāves iemesls - šāviens galvā. Par galveno aizdomās turamo tika uzskatīts abu kaimiņš.

Policija sāka izmeklēšanu. Lai arī vietējo iedzīvotāju versijas par nesenā atklājuma saistību ar Vulfu māsu slepkavību neesot šķitušas pārlieku nopietnas, policijas pārstāvji tomēr nolēmuši pārbaudīt, vai baisajam atklājumam varētu būt saistība ar kādu citu Pitsburgā pazudušu sievieti.

Nolādētais dzīvokļu komplekss

Detektīvi pieļāvuši, ka atrastie kauli varētu piederēt 30 gadus vecajai Marsellai Krulčē, kas pazuda bez vēsts 1959. gada 19. novembrī. Viņa pēdējoreiz tika redzēta restorānā netālu no viņas dzīvesvietas - daudzdzīvokļu mājas "Martinique".

Izmeklētāji sākotnēji pieņēma, ka sieviete varētu būt izlēmusi kardināli mainīt savu dzīvi un neatvadoties pamest pilsētu. Taču tad atklājās, ka viņa cieš no smaga cukura diabēta, kura ārstēšanai ikdienā nepieciešamas insulīna injekcijas. Pārbaudot viņas dzīvokli, atklājās, ka dzīvībai nepieciešamie medikamenti nav paņemti, tāpēc bijis maz ticams, ka sieviete varētu būt izlēmusi sākt jaunu dzīvi. Tā kā izmeklēšanā jaunu liecību nebija, lieta nonāca policijas arhīvā.

Pēc trīs gadiem pazuda vēl viena meitene.

Viņu sauca Mērija Enna, un viņa dzīvoja tajā pašā daudzdzīvokļu kompleksā, kur Marsella. Arī viņas pazušanas lieta joprojām nav atklāta. Izmeklētāji starp abām lietām saistību tā arī neatrada.

Sena draudzene

Terēze Rokko, atvaļinājusies policijas priekšnieka palīdze, agrāk pārvaldīja bezvēsts pazudušo lietu nodaļu un daļu no tās arhīva saglabāja savā pagrabā. Tur veiksmīgas sagadīšanās dēļ atradās arī dati par pazudušo Marsellu Krulē. Rokko nodeva policijai Marsellas stomotoloģisko karti, kas ļāva konstatēt, ka atrastās mirstīgās atliekas pieder citai sievietei.

Rokko kundze vēlāk nolēmusi aktīvi piedalīties izmeklēšanā un uzzinājusi, ka māja, kuras pagalmā veikts šausminošais atklājums, reiz piederējusi viņas draugu - Mērijas un Alberta Arkurī - ģimenei. Terēze un Mērija reiz bijušas ļoti labas draudzenes, un Terēze pat kļuvusi par Mērijas meitas krustmāti, un abas uzturējušas saziņu. Terēze atklāj, ka viņas prātā uzreiz iešāvusies doma, ka tā ir viņas draudzene Mērija.

Sieviete gan izlēmusi savu minējumu paturēt pie sevis, cerot, ka šoreiz intuīcija būs viņu pievīlusi.

Mērijas māsas mazdēls, Čārlzs Sberna, uzaudzis Pitsburgā, netālu no Arkurī ģimenes mājām. Viņš bijis biežs viesis vecmāmiņas māsas mājās, kura bieži esot viņu cienājusi ar gardumiem. Uzzinājis par atradumu mājas pagalmā, viņš uzreiz atcerējies dienu pirms 54 gadiem, kad vecmāmiņas māsasvīrs paziņojis par savas sievas aiziešanu. Viņu mocījušas šaubas, ka viņa aizgājusi savas gribas vadīta. Vīrietis atcerējies, ka viņa mīlējusi savus bērnus, noteikti nebūtu tāpat vien aizgājusi. Viņai neesot bijis iemeslu aiziet un viņa noteikti būtu sazinājusies ar savu ģimeni.

Uzzinājis par atradumu, Čārlzs uzreiz sapratis, ka tā ir viņa radiniece.

Viņš ar skumjām piebildis, ka viņam ir ļoti žēl, ka ne viņa māte, ne vecmāmiņa tā neuzzināja, kas noticis ar Mēriju. Viņš atceras, ka neilgi pēc notikušā Mērijas vīrs Alberts mājas pagalmā uzbūvējis terasi. Nezinu, ko domāja mana ģimene, bildis Sberna.

Terēze Rokko atceras dienu, kurā Alberts paziņojis par savas sievas aiziešanu - visi esot bijuši ļoti pārsteigti, taču Alberts viņus pārliecinājis, sakot, ka jau sen zinājis par sievas neuzticību. Rokko gan atceras Albertu kā labu cilvēku, kurš mīlējis savu sievu un apgalvo, ka nevienam nevarēja prātā ienākt doma, ka viņš sievai būtu varējis nodarīt pāri.

Diemžēl - stāsta beigas

Mērijas Arkurī pazušana palikusi bez likumsargu intereses - nevienam neienāca prātā rakstīt iesniegumu par sievieti, kas pametusi savu ģimeni. Mērijas draugi Albertam jautāja, vai viņa nav atstājusi numuru vai adresi, lai sazinātos, taču viņš uz jautājumiem  nav spējis atbildēt.

Pēc astoņiem mēnešiem Arkurī ģimenei piederīgos satricināja vēl viena ziņa - Alberts zaudējis dzīvību autokatastrofā.

Viņa mašīna lielā atrumā ietriekusies kāda autoveikala sienā. Izmeklēšanā secināja, ka notikušais nav nejaušība - automašīna bijusi labā tehniskajā stāvoklī, turklāt Alberts nav bijis alkohola reibumā. Viss atbilda pašnāvības profilam.

54 gadus pēc Mērijas Arkurī pazušanas viņas bijušajās ģimenes mājās tika atrasti cilvēka kauli. Terēze Rokko palīdzējusi detektīviem sazināties ar savu krustmeitu, Mērijas un Alberta meitu  Donnu. Atrastie kauli un Donnas DNS paraugi nosūtīti uz Ziemeļteksasas universitāti analīzēm.

Gadu pēc briesmīgā atraduma ekspertīzes rezultāti apstiprināja tuvinieku aizdomas - kauli pieder Mērijai.

Terēze Rokko pieņem, ka toreiz varētu būt izcēlies kāds strīds. Mērija bijusi smalkas miesasbūves sieviete. Rokko netic, ka kādreiz ar viņas draudzeni notikušais tiks atklāts pilnībā.

Līdzīgu uzskatu pauž arī Čārlzs Sberna. Notikušais nav skaidrs. Iespējams, tas bija nelaimes gadījums, bet varbūt strīda sekas.

Skaidrības par Mērijas nāves apstākļiem joprojām nav arī policijai.

Tā kā viņas mirstīgās atliekas vairāk nekā 50 gadus nogulējušas zem terases dēļiem, nav iespējams noteikt nāves iemeslu.

Vienīgais, kas ir patiešām skaidrs - Mērija Arkurī ir atrasta 54 gadus pēc mīklainās pazušanas.

Uz augšu