Policija: Bērnu pornogrāfijas lejupielāde internetā Latvijā ir izplatīts noziegums

Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis piedalās preses konferencē par visbiežākajiem dzimumnoziegumu veidiem Latvijā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijā nelegālas bērnu pornogrāfijas studijas neeksistē, taču šīs pornogrāfijas lejupielāde internetā ir izplatīts noziegums - citviet Eiropā šī problēma gan ir daudz aktuālāka, šodien, 12. martā, žurnālistiem atzina Valsts policijas (VP) Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.

Valsts policijas apkopotais dzimumnoziegumu iedalījums liecina, ka 25% no šādiem noziegumiem saistīti ar pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumu pārkāpšanu. Savukārt 22% šādu noziegumu saistīti ar seksuālu vardarbību, bet 15% ir izvarošanas.

Pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumu pārkāpšana dzīvē parasti nozīmē to, ka personas internetā lejupielādē materiālus, kuros redzama bērnu pornogrāfija, zoofilija, nekrofolija un dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā.

"Bieži vien cilvēki neapzinās, ka tas būtu noziegums. Ja cilvēks lejupielādē bērnu pornogrāfiju un mājās skatās, tad viņam šķiet, ka noziegumu neizdara, jo nav fiziskā saskarē ar bērnu. Tādu cilvēku ir ļoti daudz. Par laimi Latvijā gan nav nelegālas studijas, kur tiktu ražota bērnu pornogrāfija, bet diezgan izplatīta bērnu pornogrāfijas lejupielādēšana," norādīja Lavčinovskis.

Minētais gan nav "ekskluzīva Latvijas problēma", jo šāds noziegums izplatīts visā Rietumu sabiedrībā, turklāt atsevišķās Eiropas valstīs "procents ir lielāks nekā Latvijā", viņš piebilda.

Runājot par kontaktnoziegumiem, piemēram, izvarošanu un seksuālu vardarbību, Lavčinovskis norādīja, ka 69% šādu noziegumu notiek dzīvokļos, bet 19% norisinās uz ielas vai mežā, savukārt 12% šādu noziegumu notiek citās telpās, piemēram, viesnīcā, aprūpes iestādē vai automašīnā.

Tāpat policijas apkopotā informācija liecina, ka 60% gadījumos varmāka bijis cietušās personas paziņa vai draugs, bet 27% gadījumu ģimenes loceklis, savukārt 13% gadījumu - svešinieks.

"Vēlos atkārtot jau iepriekš pausto, ka Latvijā nav situācija, kad varmākas masveidā staigā pa ielām, taču šādi gadījumi ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi," piebilda policijas pārstāvis.

Policija arī apkopojusi informāciju par iespējamo dzimumnoziedznieku jeb pārbaudāmo personu raksturojumu. Tas liecina, ka šādas personas ir vecumā no deviņiem līdz 83 gadiem, bet vidējais vecums ir 35 gadi. Pilngadīgas personas ir 89%, savukārt nepilngadīgas personas ir 11%. 98% šādu cilvēku ir vīrieši, bet tikai 2% - sievietes.

Policijas pārstāvis gan vērsa uzmanību, ka Latvijā kriminālatbildība iestājas no 14 gadiem, taču policijas praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad seksuāla rakstura noziegumus paveikuši bērni, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu.

Cietušo personu vecums variē no diviem līdz 62 gadiem, bet vidējais upura vecums ir 17 gadi. 89% no cietušajiem ir nepilngadīgie. 87% no cietušajiem pēc dzimuma ir sievietes.

Lavčinovskis gan vērsa uzmanību, ka noziegumos cietušās vīriešu dzimuma personas reti uzdrīkstas policijai ziņot par varmāku - sievieti vai vīrieti.

"Ja sieviete iet ziņot policijai, tad tas ir loģiski. Savukārt, ja kāds vīrietis pārdzīvo seksuālu vardarbību no sievietes puses, tad reti kurš cietušais uzdrīkstēsies ziņot, līdz ar to šādi gadījumi netiek izmeklēti. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja vīrietis piedzīvojis seksuālu vardarbību no cita vīrieša puses," norādīja policijas pārstāvis.

Šajā aspektā ir vainojami sabiedrībā valdošie stereotipi par to, ka vīrietis nevar ciest dzimumnoziegumā. Turklāt, ja notikums skāris homoseksuālas attiecības, tad cietušajiem ir ļoti grūti runāt, tāpēc policijai izmeklēšanā ir nepieciešams augsti kvalificēts psihologs.

Lai arī pēdējā laikā policijā pieaudzis reģistrēto iesniegumu skaits par dzimumnoziegumiem, Lavčinovskis vērsa uzmanību, ka pietiekami daudz iesniegumu ir par iepriekšējos gados izdarītajiem noziegumiem.

Policija arī apkopojusi riskus, kuri veicina personas kļūšanu par cietušo. Starp riska grupām ir nepilngadīgie, īpaši mazgadīgie. Tāpat riska grupās ir nepilngadīgie, kuriem ir vardarbības vai vecāku nolaidības pieredze vai kuriem ir bieža aprūpes personu maiņa.

Risks kļūt par upuri ir arī personām ar īpašām vajadzībām vai personām ar noteiktām rakstura īpašībām. Tāpat risks kļūt par dzimumnozieguma upuri ir no apreibinošām vielām atkarīgām personām.

Uz augšu