Rinkēvičs: Sadarbībā ar Ķīnu rasts līdzsvars starp drošības un ekonomikas interesēm

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas sadarbībā ar Ķīnu tiek vērtēti drošības riski, meklējot pareizo līdzsvaru starp drošības un ekonomikas interesēm, un Latvija šo līdzsvaru ir atradusi, šādu pārliecību intervijā aģentūrai LETA pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Taujāts, kādus riskus sadarbojoties ar Ķīnu saskata Latvija, ministrs vērsa uzmanību, ka attiecības ar Ķīnu tiek veidotas tranzīta, loģistikas un 16+1 formātā, un Latvija attiecības veido nevis pretrunā ar Eiropas Savienību (ES), bet kā daļa no ES un Ķīnas politikas.

"Esam vienmēr uzstājuši, ka šajā procesā vienmēr jābūt klāt arī ES un Eiropas Komisijai. Redzam, ka tirdzniecības attiecības starp Latviju un Ķīnu uzlabojas, arī eksporta ziņā. Kopējais Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu ir 639,7 miljoni eiro. Protams, ka Ķīna importē vairāk, nekā Latvija eksportē, tomēr tam ir arī zināmi objektīvi apstākļi, ņemot vērā Latvijas uzņēmumu kapacitāti un Ķīnas tirgu," teica ministrs.

» LIAA: Ķīnas uzņēmēji plāno veidot e-komercijas un loģistikas centru Rīgā

Rinkēvičs arī piebilda, ka riski sadarbībā tiek vērtēti, savukārt ES būtu jāpastiprina investīciju pārbaudes mehānismi.

Intervijā viņš arī skaidroja, ka Latvija formulē Latvijas politiku attiecībā uz Arktikas reģionu. Viņš atzina, ka Latvija nav Arktikas padomē, jo neatrodas Arktikas reģionā. No vienas puses, Arktikas padome funkcionējot veiksmīgi, teica politiķis, sakot, ka sadarbība uz vispārējā lielā attiecību fona ir vērtējama pozitīvi.

"Tomēr tas nav stāsts tikai par ekonomisko sadarbību. Parādās arī zināmi militārās sacensības draudi. Neesam ieinteresēti, lai Arktikas reģions tiktu pilnībā militarizēts un kļūtu par militārās sacensības poligonu. Esam ieinteresēti maksimālā sadarbības mehānismā. Esam ieinteresēti strādāt ar mūsu ciešākajiem sabiedrotajiem un maksimāli tos atbalstīt," uzsvēra Rinkēvičs.

Savukārt komentējot to, kā vēlēšanu rezultāti Moldovā ietekmēs šī valsts tālāko ārpolitikas kursu, ministrs vērsa uzmanību, ka šīs valsts vēlēšanās balsis ir sadalījušās "pietiekami interesanti", tādēļ pie noteiktiem apstākļiem proeiropeiskie spēki var izveidot valdību un valsts kurss var turpināties.

'Ir skaidrs, ka ES ir daudz runājusi par Moldovu, un mēs vēlētos redzēt ne tikai lozungus, bet konkrētus darbus un reformas. Nav bijis vienkārši - ir bijuši pozitīvi brīži un arī politisko procesu atplūdi ne pārāk pozitīvā nozīmē. Šobrīd es atturētos spriest, kāda valdība tiks izveidota, bet gribētu cerēt, ka ES ne tikai rūpīgi komentēs to, kas notiek Moldovā, bet arī maksimāli palīdzēs ne konkrētiem politiķiem vai valdībām, bet tieši Moldovai tās reformu procesā un neuzgriezīs muguru šai valstij. Uz to es aicināšu arī ES Ārlietu padomi," sacīja Rinkēvičs.

Intervijā politiķis arī minēja, ka situācija Venecuēlā var saasināties pilsoņu kara dēļ vai arī militāras intervences dēļ, ko nevarot izslēgt. Vienlaikus esot skaidrs, ka tas nav labākais scenārijs, ko Latvija vēlētos redzēt.

Viņaprāt, situācija Venecuēlā ir kļuvusi vēl saspringtāka nekā februāra sākumā, tādēļ ASV, Latīņamerikas valstīm un ES ir jāstrādā kopā humānās palīdzības nodrošināšanā, kā arī politiska spiediena un starptautisko organizāciju instrumentu izpildē.

Uz augšu