Bordāns: Ieslodzītos nevajag izolēt, bet gan strādāt ar viņiem

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ieslodzījumu vietās ieslodzītos cilvēkus nevajag vienkārši izolēt no sabiedrības, bet ar viņiem ir nepieciešams strādāt, lai tos resocializētu, šodien preses konferencē par pētījumu par bijušo ieslodzīto iespējām iekļauties sabiedrībā pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Pētījuma veicēju SIA "Comperio" valdes priekšsēdētāja un pētījuma līdzautore Gunta Misāne skaidroja, ka pētījuma secināts, ka 63% no Latvijas iedzīvotājiem personīgi pazīst vai ir kontaktējušies ar cilvēkiem, kas atrodas vai ir bijuši cietumā. Savukārt 80% aptaujāto uzskata, ka cilvēks, kurš vienu reizi ir izdarījis noziegumu, ir spējīgs laboties, turpretim tikai 19,6% tā domā par cilvēkiem, kuri noziegumus izdarījuši atkārtoti.

Pētījumā atklāts, ka 83% Latvijas iedzīvotājiem nebūtu iebildumu, ja bijušie ieslodzītie valsts un pašvaldības iestādēs strādātu mazkvalificētu darbu, tiesa lielai daļai aptaujāto ir iebildumi pret bijušo ieslodzīto nodarbināšanu augstāk kvalificētos darbos valsts un pašvaldības institūcijās.

Aptaujājot bijušos ieslodzītos, tika atklāts, ka 38% no viņiem ir saskārušies ar negatīvu vai diskriminējošu attieksmi. Bijušie ieslodzītie atklājuši, ka visbūtiskākais atbalsts viņiem ir nepieciešams ģimenes saišu stiprināšanā, kā arī noderētu praktiska palīdzība darba atrašanā.

Aptaujājot darba devējus, tika atklāts, ka tikai 14% darba devēji būtu gatavi ņemt darbā bijušos ieslodzītos, lai arī 81% vārdos uzskata, ka cilvēks, kurš vienu reizi ir izdarījis noziegumu, spēj laboties.

Bordāns norādīja, ka bijušie ieslodzītie nekur nepazūd, bet joprojām ir daļa no sabiedrības. Ministrs izcēla, ka šajā jomā darbs ar cilvēkiem nesākas "aiz cietuma vārtiem, bet gan ar bērnudārzu un izglītību", proti, izglītības kvalitāte ir tieši saistīta ar sabiedrības noziedzības līmeni.

Bordāns skaidroja, ka mūsdienu modernās pāraudzināšanas metodes ir novedušas pie secinājuma, ka, jo lielāka ir sabiedrības iesaiste, jo labāki ir rezultāti. Tāpat ministrs norādīja, ka jārūpējas pat to, lai ieslodzījuma vieta būtu humāna, nevis spīdzinoša. "Mūsu mērķis ir iemūrēt vēl vienu ķieģeli darbā - saliedētas un veselīgas sabiedrības veidošanā," piebilda ministrs.

Savukārt VPD priekšnieks Mihails Papsujevičs norādīja, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir savstarpējā sadarbība starp iestādēm. VPD priekšnieks norādīja, ka regulāri tiek sasauktas starpinstitucionālas sapulces, kurās tiek lemts par ieslodzīto resocializāciju, kad tuvojās viņu atbrīvošanas termiņš.

Papsujevičs skaidroja, ka viena no tipiskākajām bijušo ieslodzīto problēmām ir informācijas trūkums, proti, viņi ir informēti par faktiem, bet viņiem nav skaidrs, kā šos faktus pielietot reālajā dzīvē.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka vietniece Tatjana Trocka uzsvēra, ka jau vairākus gadus sodu izpildes pamatā ir resocializācija. Viņa skaidroja, ka šajā procesā ir iesaistīti visi sistēmā nodarbinātie.

Minot konkrētus skaitļus, Trocka norādīja, kā pērn IeVP atkarības mazināšanas programmās bija iesaistīti 135 ieslodzītie, resocializācijas programmās - 617 ieslodzītie, psiholoģiskā atbalsta programmās - 6027 ieslodzītie, izglītības programmās - 1789 ieslodzītie, bet nodarbinātas programmās - 874 ieslodzītie.

Trocka izcēla, ka katru gadu no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvoti apmēram 2000 cilvēku un apmēram 90% no šiem cilvēkiem ir darbaspējīg vecumā.

Uz augšu