Lielbritānija lūdz atlikt "Breksitu" līdz 30. jūnijam (1)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja Foto: Reuters/ScanPix

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29. martā paredzēto "Breksitu" uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt "nopietnus tiesiskus un politiskus riskus".

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50. pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30. jūnijam.

"Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt "Breksitu" ilgāk nekā līdz 30. jūnijam," uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto "Breksita" vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamentam būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena "Breksita" atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Opozīcijā esošie leiboristi paziņojuši, ka, lūdzot īsu "Breksita" atlikšanu, Meja liekot deputātiem izšķirties par viņas panāktās vienošanās apstiprināšanu vai par bezvienošanās aiziešanu no Eiropas Savienības (ES).

Savukārt eiroskeptiski noskaņotie deputāti Mejas vadītās Konservatīvās partijas rindās iebilst pret ilgāku "Breksita" atlikšanu, jo bažījas, ka rezultātā Lielbritānija galu galā var arī neaiziet no ES.

Tikmēr EK jau atzinusi, ka Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja "Breksits" tiks atlikts pēc 23. maija.

"Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019. gada 23. maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas," teikts iekšējās lietošanas dokumentā, kas nonācis mediju rīcībā.

"Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus."

Tajā pašā laikā Meja jau iepriekš paziņojusi, ka piedalīšanās EP vēlēšanās nav Lielbritānijas interesēs.

EK arī uzsvērusi, ka ES Lielbritānijai var piedāvāt tikai vienreizēju "Breksita" atlikšanu, jo pretējā gadījumā bloku pārņems haoss.

Lai "Breksitu" varētu atlikt, tam jāpiekrīt visām pārējām 27 bloka dalībvalstīm, un paredzēts, ka ES līderi par to lems ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā.

Tomēr EK prezidents Žans Klods Junkers paudis viedokli, ka šīs nedēļas samitā lēmums par "Breksita" atlikšanu netiks pieņemts.

Intervijā raidorganizācijai "Deutschlandfunk" Junkers atzina, ka sarunas par "Breksita" atlikšanu, visticamāk, būs jāpārceļ uz nākamo nedēļu.

"Kamēr mēs nezinām, kam Lielbritānija varētu piekrist, nekāds lēmums no mūsu puses nevar tikt pieņemts," norādīja EK prezidents.

Viņš atkārtoti arī uzsvēra, ka Mejas panāktā "Breksita" vienošanās ir galīgais Briseles piedāvājums, kurš netiks pārskatīts.

"Neko vairāk nav iespējams darīt. Esam nonākuši ceļa galā," norādīja Junkers.

Viņš piebilda, ka "Breksita" atlikšanai Mejai jāpanāk vienošanās apstiprināšana parlamentā un jāiesniedz Briselei "skaidrs grafiks" izstāšanās īstenošanai.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu