Ģirģens: Šī gada iekšlietu budžetā izaugsmei vietas nav (10)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Foto: Zane Bitere/LETA

Šī gada iekšlietu nozares budžetā izaugsmei praktiski vietas nav, taču iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) centīsies panākt koalīcijas partneru atbalstu iekšējās drošības uzlabošanai, šodien, 26. martā, Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina ministrs.

Iekšlietu ministrijas (IeM) 2019. gada budžeta izdevumi ir 438 743 046 eiro.

Lielākā daļa jeb 273 miljoni eiro atvēlēti atlīdzībai, bet nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem paredzēti 106 miljoni eiro.

"Godīgu sakot, vieta izaugsmei praktiski nav, jo lielākā daļa izdevumu praktiski ir atlīdzības jautājumi un paši nepieciešamākie pakalpojumi," uzsvēra Ģirģens.

IeM gan mēģinot rast papildu finansējumu no ES fondiem, taču šie fondi nefinansē iekšlietu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus, jo tā ir valsts atbildība.

Ministrs minēja, ka kritiskā stāvoklī Valsts policijā ir 84 ēkas, tāpēc to sakārtošanai nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro. Valsts robežsardzē sliktā stāvoklī ir 44 ēkas, un to uzlabošanai nepieciešami aptuveni seši miljoni eiro. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir 92 ēkas, kuru "katastrofālā stāvokļa" novēršanai vajadzīgs 101 miljons eiro.

Šie izdevumi gan nav minēti 2019. gada budžetā, taču kopumā, ja nav iespējams finansējumu rast no ES fondiem un valsts nevēlas finansēt šos objektu sakārtošanu, "tad perspektīva ir diezgan drūma".

IeM gan patlaban strādājot pie plāna, lai vairāku gadu garumā savestu kārtībā iekšlietu nozares infrastruktūru. Pēc ministra aprēķiniem, ēku sakārtošanai nepietiks ar 20 gadiem, ja gadā, piemēram, atvēlēs tikai sešus miljonus eiro.

Tāpat ministrs minēja, ka šogad IeM iesniegusi pieprasījumu nepieciešamajiem prioritārajiem pasākumiem 74,86 miljonu eiro apmērā, taču piešķirti tikai 4,23 miljoni eiro. Šis vienīgais finansējums novirzīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stiprināšanai.

"Sāpīgā sadaļa", ko valsts nav īpaši vēlējusies atbalstīt, ir kiberdrošības kapacitātes stiprināšana, kurai nepieciešami 4,64 miljoni eiro.

Ministrs gan cer, ka šo finansējumu izdosies iegūt pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes lēmuma pamata.

Tāpat ļoti sāpīgs temats ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta novecojušais transports un jauni spēkrati arī trūkst Valsts robežsardzei. Šiem mērķiem finansējums nav paredzēts. "2020. gada budžeta ietvaros neatkāpsimies no šī jautājuma, jo tas ir visas valdības jautājums rūpēties par civilo aizsardzību un iedzīvotāju dzīvībām," uzsvēra ministrs.

Komentāri (10)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu