No idejas līdz realitātei - kas jāņem vērā, iegādājoties suni

FOTO: Pexels

Suņa ienākšana ģimenē vienmēr ir milzīgs un ļoti atbildīgs solis. Taču, lai gan reizēm ir izlemts par labu mīlulim, rodas dažādi jautājumi, piemēram - ar ko tad lai sāk un kas jāņem vērā? Lai četrkājainā drauga iegādes procesu padarītu daudz izprotamāku, ieskatu kucēna iegādes ABC sniedz "PetCity" suņu skolas treneris Ivars Lielpēteris.

Rūpīga izvērtēšana

Pats pirmais solis topošajam saimniekiem ir saprast, kāda veida sunīti ir vēlme ņemt - bezšķirnes vai šķirnes. Ja būtiska ir tieši šķirne, jāizpēta un jāatrod savai dzīvei un tās apstākļiem piemērotākā šķirne, izvērtējot to, ko ar suni ir vēlme darīt.

Ja cilvēkam ar četrkājaino draugu ir vēlme daudz skraidīt un doties garos pārgājienos, jāizvēlas kāda aktīvāka suņu šķirne, savukārt, ja nav vēlmes daudz staigāt, vajadzētu apsvērt kādas slinkākas šķirnes izvēli, bet vislabākajā gadījumā - iegādāties kāmīti vai citu dzīvnieku, jo sunim ir nepieciešams laiks un uzmanība.

Lielpēteris norāda, ka cilvēkiem, kuri strādā 10 stundas, suni iegādāties nevajadzētu, jo četrkājainajam draugam turpmākos 15 gadus vismaz pusotra stunda dienā jāvelta pastaigām, neatkarīgi no laikapstākļiem un noguruma.

Situāciju neatvieglo arī fakts, ja cilvēks dzīvo privātmājā, jo arī šādiem saimniekiem ir suns jāved pastaigās.

No kā iegādāties?

Nākamais solis pēc piemērotākās šķirnes izvēles ir atrast, kurās audzētavās tiek piedāvāti konkrētās šķirnes kucēni. Izvēlēties piemērotāko audzētāju vislabāk ir pēc atsauksmēm, taču ne mazāk būtiska ir individuāla komunikācija ar katru audzētāju. Svarīgi ir katru suņu pavairotāju apzvanīt, satikties ar viņu un apskatīties, kādā vidē kucēni aug.

» Mājdzīvnieki ar ciltsrakstiem - kas tas ir un vai man to vajag?

Kā norāda eksperts, ja ir labi un stabili audzētāji, tad tiem jau iepriekš ir bijuši citi kucēni un viņus nav tik grūti izsekot un atrast, jo katram sunim pirmais vārds ir audzētavas nosaukums, tādēļ pēc tā iespējams atrast iepriekšējo metienu kucēnu saimniekus un sazināties ar viņiem, lūdzot sniegt atsauksmes.

Braucot skatīties kucēnu, topošajam saimniekam jau iepriekš ir vēlams iepazīties ar šķirnes standartu, lai, apskatot kucēnu, saprastu, vai krāsa un temperaments tam atbilst, kā arī novērtētu, vai kucēns ir aktīvs un izskatās vesels.

Taču tas, kurš kucēns no metiena tiks izraudzīts, ir vairāk emocionāls lēmums.

Vissvarīgākais šādās situācijās ir audzētavas attieksme - ja audzētājs ir adekvāts, viņš pats piedāvās detalizētu informāciju par konkrēto kucēnu.

Katra saimnieka atbildība ir rūpīgi izpētīt audzētavu iespējas un atsauksmes par tām. Ir būtiski jau iepriekš apskatīt vismaz kucēna māti un vidi, kurā suņi dzīvo, lai saprastu, vai viss ir kārtībā un telpa ir kopta.

Gadījumos, kad audzētājs nevēlas tikties pie sevis, bet gan citā vietā, tas nozīmē vien to, ka viņam ir kas slēpjams.

Jārēķinās, ka ar suņiem, līdzīgi kā ar jebkuru preci, pastāv princips - lētākais diez vai nozīmēs kaut ko labu, tādēļ ir jāizpēta tirgus vidēja cena un katra audzētāja piedāvājums, kas var atšķirties dažādu iemeslu dēļ.

Lielpēteris norāda, ka gadījumos, ja rodas aizdomas, ka sunim kaut kas varētu nebūt kārtībā, pirmajās tikšanās reizēs (kucēns ir vairākkārt jāapskata pirms iegādes) iespējams uzņemt fotogrāfiju un parādīt veterinārārstam, lai viņš sniedz savu komentāru.

Kas jāņem vērā?

Kucēns uz jaunajām mājām var doties 8 nedēļu vecumā.

Lielā daļā gadījumu audzētājs pats saimniekam sniedz uz lapas sarakstītu informāciju par kucēnu - par to, ar ko viņš ir barots, ko nepieciešams nodrošināt, bet, ja tā nenotiek, tad saimniekam, braucot pakaļ kucēnam, ir svarīgi pajautāt audzētājam par doto barību, potēm.

Kucēnam, dodoties uz jaunajām mājām, jau jābūt veiktai vismaz vienai potei. Vakcinācijas iedalās divās daļās - vīrusu un trakumsērgas potes. Tāpat ir pieejamas divu un trīs pošu shēmas, lai gan izplatītāka ir tieši divu pošu shēma.

Tāpat kucēnam jau jābūt ievadītam čipam un izveidotiem ciltsrakstiem.

Ja šīs lietas kucēnam nav nodrošinātas, labāk četrkājaino draugu no konkrētās audzētavas neizvēlēties, atzīmē eksperts.

Priekšvēstneši, ka sunim kaut kas nav kārtībā un viņu nevajadzētu iegādāties - kucēnam vēl nav uztaisītas pirmās potes; viņš nav čipots; audzētājs nav atsaucīgs un nevar pastāstīt neko par konkrēto šķirni un tās īpatnībām.

"Kucēnam pirms došanās uz jaunajām mājām jābūt veiktai pirmajai potei, pēc likuma viņam jābūt čipotam un reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā, kā arī jābūt izveidotiem ciltsrakstiem. Daudzi saka, ka suns nav nepieciešams izstādēm, tādēļ ciltsraksti nav nepieciešami. Tas ir tas pats, kas nopirkt mašīnu un pateikt: "Es ar to mašīnu uz izstādi nebraukšu, tāpēc man čeku nevajag"," skaidro Lielpēteris.

Ciltsraksti ir dokuments, kas apliecina, ka suns un viņa vecāki ir ģenētiski veseli.

Katrā organizācijā ir savi noteikumi - sākot ar obligāto izstādes atzīmju skaitu un veselības pārbaudēm, beidzot ar metiena aktēšanu.

Jo stingrāki noteikumi, jo lielāka uzticība organizācijai, kā arī dzīvnieka atbilstība starptautiskiem standartiem un prasībām. Ciltsrakstos ir dati par dzīvnieka šķirni, dzimšanas datumu, tā pilnais vārds, mikročipa numurs (ja to pieprasa organizācijas statūti), atzīmes par krāsu, citas īpašas pazīmes un ieraksti par audzētāju, dzīvnieka vecākiem un tā senčiem līdz pat ceturtajai un piektajai paaudzei.

Kā norāda eksperts, ja cilvēks vēlas šķirnes suni, ciltsraksti ir obligāti.

Tas, ka dzīvnieks ar ciltsrakstiem ir dārgāks, nozīmē vien to, ka mīlulim ir veiktas visas pārbaudes, kuras pašas par sevi nav lētas, bet ir būtiskas.

Tas, ka audzētāji piedāvā ciltsrakstus, nozīmē, ka konkrētā audzētava ir kaut kur reģistrēta. Pastāv gan audzētavas, gan apvienības, kurām nav konkrēta nosaukuma, bet tām ir dota atļauja veikt dzīvnieku pārošanu. Atkarībā no audzētavas ir organizācija jeb klubs, kas to uzrauga, un, ja kaut kas nav kārtībā, iespējams griezties pie organizācijas, kura var palīdzēt tikt galā ar situāciju. Protams, ir būtiski apskatīt atsauksmes arī par šīm organizācijām, jo tās ir vairākas un ne visas ir godprātīgas.

Ja kucēnam nav ciltsrakstu, tas nozīmē, ka konkrēto suņu audzētāju neviens neuzrauga un viņš var būt sapārojis dažādas šķirnes un neveselus suņus, tādēļ cilvēks pērk "kaķi maisā".

Eksperts norāda, ka gadījumos, ja nav svarīga suņa šķirne, labāk dot mājas kādam patversmes bezšķirnes sunim, nevis pildīt nelikumīgu audzētāju maciņus un iegādāties mājdzīvnieku no sludinājumiem.

Ņemot "pa lēto" no apšaubāma tirgotāja, tiek atbalstīts viņu negodprātīgais bizness. Dzīvnieki izaugot var būt slimīgi, ar dažādām uzvedības un veselības problēmām, turklāt nav zināms, kāda izmēra suns tad īsti izaugs.

Video: raidījuma "Ķepa uz sirds" sižets par nelegālo suņu pavairotāju biznesu

Mājvietas sagatavošana

Cilvēkam, pirms ved mājās jauno draugu, jāsaprot, ka kucēns ir aktīvs un ziņkārīgs, tāpēc visus dārgos priekšmetus no grīdas vēlams novākt, lai viņš tos nesaplēstu.

» Kamēr saimnieks darbā, suns sagrauzis čības. Kā iekštelpās nodarbināt mīluli?

Tāpat jau iepriekš jānodrošina bļodiņas, no kurām dzīvnieks ēdīs un dzers. Vēlams sunim iekārtot arī savu vietiņu, taču sākumā var neizvēlēties pašu dārgāko un labāko, jo maziem kucēniem gadās nokārtoties, kur pagadās. Sunim jānodrošina arī graužamās rotaļlietas - vienlaikus nevajag viņam rādīt vairāk par trim, jo, ja to būs vairāk, sunim sāks jukt, kuri priekšmeti ir viņa un kuri nav.

Sadarbībā ar "PetCity".

Uz augšu