Kādi ir atlikušie "Brexit" scenāriji? (3)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Reuters / Scanpix

Pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments piektdien jau trešo reizi noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto "Brexit" vienošanos, jautājums, ko darīt tālāk, kļuvis akūts.

Lielbritānijai atlikušas trīs pamatizvēles - mēģināt pēdējā brīdī tomēr vienošanos apstiprināt, izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās vai lūgt "Brexit" atlikt uz ilgāku laiku, lai izstrādātu jaunu stratēģiju.

» "Visticamāk, gaidāms vētrains laiks!" Vaira Vīķe - Freiberga intervijā BBC izteikusies par "Brexit"

» Politiķi kā šimpanzes. "Brexit" zīmīgā dienā atkal izstāda īpašu Benksija gleznu

Aģentūra LETA sniedz iespējamos notikumu tālākās rīcības scenārijus.

BEZVIENOŠANĀS "BREXIT" 12. APRĪLĪ

Ja līdz 12. aprīlim neizdodas panākt vienošanos par kādu no iespējamajām alternatīvām, automātiskais iznākums būs bezvienošanās "Brexit".

Tas var izsaukt ekonomiskos satricinājumus abpus Lamanša kanālam un, par spīti īstenotajiem piesardzības pasākumiem risku mazināšanai, radīt lielus sastrēgumus robežšķērsošanas punktos.

Eiropas Komisija (EK) jau pirmdien paziņoja, ka šis scenārijs kļūst "arvien ticamāks" un ka Brisele ir pabeigusi sagatavošanās darbus iespējamajam bezvienošanās "Brexit".

Meja nav izslēgusi bezvienošanās "Brexit" iespēju, lai gan vairākums parlamenta deputātu ir nobalsojušo pret to.

JAUNS PLĀNS UN "BREXIT" ATLIKŠANA UZ ILGU LAIKU

10. aprīlī sasauktajā ES ārkārtas samitā Londona varētu lūgt ilgstošu "Brexit" atlikšanu, taču tad Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas gaidāmas maija beigās.

EK paudusi viedokli, ka šādā gadījumā Lielbritānijas aiziešana no ES jāatliek vismaz līdz 2019. gada beigām vai pat vēl uz daudz ilgāku laiku, lai varētu pienācīgi mainīt "Brexit" stratēģiju.

Tas pavērs ceļu arī citām iespējām, piemēram, pirmstermiņa vēlēšanu vai atkārtota referenduma sarīkošanai.

Iespējama arī fundamentāla "Brexit" stratēģijas pārskatīšana.

Lielbritānijas parlaments trešdien noturēja virkni "indikatīvu balsojumu" par dažādām "Brexit" alternatīvām, kas paredzēja atteikšanos no Mejas panāktās vienošanās un no dažām viņas nospraustajām "sarkanajām līnijām", piemēram, no ieceres atteikties no brīvās pārvietošanās.

Neviena no astoņām alternatīvām, kuru vidū bija arī palikšana muitas ūnijā ar ES un Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanas atsaukšana, neieguva vairākuma atbalstu. Tāpēc pirmdien notiks jauni indikatīvi balsojumi par sašaurinātu turpmākās rīcības iespēju klāstu.

PIRMSTERMIŅA VĒLĒŠANAS

Turpinoties parlamenta un valdības konfrontācijai, gan deputāti, gan kabinets var izšķirties par pirmstermiņa vēlēšanām.

Ja kāda no partijām vēlēšanās izcīna pārliecinošu vairākumu, var tik izveidota daudz spēcīgāka valdība.

Domājams, ka konservatīvie uzvaras gadījumā vairs nevēlēsies redzēt premjera krēslā Meju.

Kā viņas iespējamie pēcteči jau minēti vairāki pretendenti, tostarp viņas pašreizējais faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons, vides ministrs Maikls Govs, bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons, viņa pēctecis šajā amatā Džeremijs Hants, iekšlietu ministrs Sadžids Džavids un pašreizējais "Brexit" ministrs Dominiks Rābs.

Tomēr abām lielākajām partijām - gan torijiem, gan leiboristiem - var sagādāt grūtības tādas "Brexit" programmas piedāvāšana, kuru varētu atbalstīt visi attiecīgās partijas deputāti.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu