Ieslodzījums par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Kas notika aiz Brasas cietuma restēm? (8)

Brasas cietuma vēsture sākas divdesmitā gadsimta sākumā - savu darbību tas sāk pēc pirmās ēkas celtniecības darbu pabeigšanas 1907. gadā. Sākotnēji Brasas cietumā ieslodzīja tikai vīriešus, bet vēlāk tajā ievietoja arī sievietes un nepilngadīgos. Mūsdienās sodu Brasas cietuma kamerās atkal izcieta tikai vīrieši.

Kas notika aiz Brasas cietuma restēm?

Katram ieslodzītajam un katram noziedzniekam ir savs stāsts un vesela virkne iemeslu, kāpēc viņš nonācis aiz restēm. Daži pēc vienreiz pieļautas kļūdas patiešām labojas un pēc iznākšanas brīvībā sāk dzīvi no baltas lapas, bet citi šajās sienās atgriežas atkal un atkal.

"Noziedzība - tā ir normālu cilvēku normāla reakcija uz nenormāliem dzīves apstākļiem," vēsta uzraksts uz sienas kādā no Brasas cietuma kamerām. 

Ja ieslodzīto ārpus cietuma sienām gaida ģimene, viņam ir motivācija labi uzvesties, apmeklēt kursus, mācīties, strādāt un iesaistīties resocializācijā. Bet ir arī tādi, kuri ārpus cietuma neprot dzīvot. 

Cietuma kameras stāsta par to bijušajiem iedzīvotājiem. Dažās kamerās, kas tagad jau ir tukšas, redzamas vien kailas sienas ar vienkāršiem uzrakstiem. Citās kamerās izlīmētas mājīgas tapetes. Vienā no Brasas cietuma kamerām visas sienas profesionāli apzīmētas ar krāsainiem zīmējumiem un grafiti.

Tur sodu izcieta kāds ieslodzītais ar mākslinieka dotībām - šis vīrietis cietumnieku rindās bija pazīstams kā "nelegālais tetovētājs".

Uz cietuma grīdas stiepjas dzeltena līnija. Kad kamerā ienāk dežurants, ieslodzītajiem jāsastājas rindā. Viņus izskaita un katram liek nosaukt vārdu un uzvārdu.

Pārbaudes notika četras reizes diennaktī - ik pēc sešām stundām. Gadījumi, kad kāds ieslodzītais uz pārbaudi neierodas, nav bijuši - aizbēgšana no cietuma Latvijā ir ļoti reta parādība.

Aiz biezām metāla durvīm atrodas neliels pastaigu laukumiņš tiem, kuri ierindoti ieslodzījuma vietas zemākajā - visbargāk apsargājamajā - kategorijā. Soliņš tālākajā galā, pievilkšanās stienis un zilas debesis, uz kurām var paskatīties tikai caur metāla sietu. 

Veikaliņš bez rauga un sezonālā ēdienkarte

Caur laukumu, kas atrodas cietuma kompleksa iekšienē un ir nodalīts ar dzeltenām līnijām uz asfalta, iespējams nokļūt cietuma veikalā. Tur darbojas bezskaidras naudas norēķinu sistēma.

Daudzas preces šeit ir aizliegtas. Piemēram, alkohols. Aizliegts arī raugs, ar kura palīdzību var pagatavot paštaisītus grādīgos dzērienus.

Gadās, ka ieslodzītie iemācās saražot alkoholu no maizes un cukura. Cukuru tirgot nav aizliegts, lai gan Brasas cietumā tā apriti centās kontrolēt - ja ieslodzītais uzreiz nopērk desmit kilogramus cukura, nav ilgi jāprāto, kādam mērķim.

"Mēs visu laiku uzraugam iespējamo alkohola ražošanu. Ja paraugās uz statistiku, gadās, ka ieslodzīto vidū alkohols ir populārāks nekā narkotikas, bet tad pavēršas otrādāk - vairāk narkotiku un mazāk alkohola," stāsta cietuma darbinieki.

Cietumā ēdnīcā viss notiek pēc strikta plāna - brokastīm atvēlētas 20 minūtes, pusdienām - pusstunda. Daļa ieslodzīto pusdieno plkst. 12.00, daļa plkst. 12.30, bet atlikušie - vēl pusstundu vēlāk. Pie durvīm ir sezonālā ēdienkarte. Piemēram, vasarā otrdienās tiek pasniegta kukurūzas biezputra, baltmaize un tēja ar cukuru brokastīs. Pusdienās - pupiņu zupa, vārīti makaroni ar cūkgaļu, biešu salāti un maize, bet vakariņās ieslodzītos gaida grūbas ar dārzeņiem, zivju kotlete un maize.

Triki, lai tiktu uz cietuma slimnīcu un metadons tikai ārsta klātbūtnē

Brasas cietuma medicīnas daļas vadītājs bija Guntis Eihenbergs - viņš pēc izglītības ir traumatologs ortopēds.

Sludinājumu, ka tiek meklēts ārsts cietumā, atrada Gunta sieva. Lai gan darbs neskaitās prestižs, abi tajā saskatīja vairākus lielus plusus - Brasas cietums atrodas tik tuvu mājām, ka var uz darbu braukt ar velosipēdu, ir papildu brīvdienas un "13. alga". Turklāt atalgojums ir stabils un lielāks nekā ierindas ārstiem citur. Cietuma ārstiem ir arī veselības apdrošināšana, kas slimnīcu darbiniekiem neesot.

Pie plusiem, strādājot cietumā, ārsts min arī tur valdošo disciplīnu:

"Ja brīvībā esošs cilvēks var ierasties pie ārsta pamatīgā reibumā un teikt viņam visu, kas ienāk prātā, nolamāt, apvainot un draudēt, tad cietumā par rupjību draud sods, tāpēc ieslodzītie ir pieklājīgi, uzrunā mani uz jūs."

Guntis stāsta, ka cietums ir kā maza karaļvalsts, kurā visu regulē Ministru kabineta noteikumi. Tur valda disciplīna un viss notiek "armijas režīmā" - celšanās, ēšana, darbs, pastaigas ir konkrētos laikos.

Visvairāk cietuma ārstiem nākas risināt narkotiku izraisītās transmisīvās veselības problēmas - daudzi slimo ar hepatītiem, HIV. Tāpat izplatīti ir garīgi traucējumi un stress, kas rodas, pēkšņi nonākot aiz restēm, ierobežotā telpā un režīmā. Daudziem ieslodzītajiem tad rodas adaptācijas traucējumi, veģetatīvā distonija, stresa izraisīts gastrīts; alkoholiķiem un narkomāniem sākas "lomkas", jo cietumā vairs nevar tikt pie kārtējās devas.

No narkotikām atkarīgie ieslodzītie, kuri iestājušies metadona programmā, saņem nozīmēto metadona daudzumu. Visi medikamenti jālieto ārsta uzraudzībā. Ieslodzītais nevar tos paņemt un aiziet prom.

Pats ārstēšanas process notiek citādi nekā brīvībā - cietumā viss ir uz vietas un par lielāko daļu akūto manipulāciju nav jāmaksā. Medicīnas daļas vadītājs visu organizē, un atliek tikai ierasties noteiktajā laikā, vajadzības gadījumā pat aptieka nav jāmeklē - zāles noteiktajās devās izsniedz māsiņa.

Medicīniskajā daļā varēja saņemt ne vien medikamentus, ārsta palīdzību, bet arī izmantot zobārsta pakalpojumus. Tiesa gan, zobus šeit neārstēja - tikai izrāva, stāsta darbinieki. 

Ieslodzītie mēdzot arī melot un manipulēt ar ārstiem, piemēram, sagriežot sevi ar nagu šķērītēm vai skūšanās piederumiem.

Reizēm nākas ārstēt arī savstarpējos kautiņos gūtos miesas bojājumus. Lai nedabūtu sodu par kaušanos, ieslodzītie parasti melojot par savām traumām un stāstot, ka ieguvuši tās, izkrītot no gultas.

Guntis atceras šādu gadījumu: "Kāds ieslodzītais bija saņēmis disciplinārsodu - piecas dienas jāpavada vieninieka soda kamerā. Bet viņam tajās dienās bija kaut kādas "darīšanas", kaut kas sarunāts kamerā vai kā, tāpēc viņš gribēja sodu sākt izciest dienu vēlāk nekā paredzēts. Ja ne, tad viņš sagriezīšot sevi. Protams, šādām prasībām neviens neizdabā, un viņš sadūra sev roku ar nagu šķērītēm. Nekādus nopietnos miesas bojājumus tā sev nodarīt nevar, un rezultātā viņš neko neieguva, tāpat bija jādodas uz soda kameru noteiktajā laikā. Tas bija lieks manevrs no viņa puses."

Foto: Medicīnas daļa Brasas cietumā

Darbs šūšanas cehā un agresijas izlikšana sportā

Kā vēsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes statistika par 2018. gadu, Latvijā visās ieslodzījuma vietās ir 3765 darba spējīgo ieslodzīto. No tiem strādā vien 948. Vidējā mēnešalga (pēc nodokļu nomaksas un citu ieturējumu veikšanas), ko saņem nodarbinātie ieslodzītie ieslodzījuma vietās, komersantu izveidotajās darba vietās ir 93,41 euro, bet ieslodzījuma vietu saimnieciskajā apkalpē - 105,00 euro. 

Kā paredz Latvijas Sodu izpildes kodekss, ar brīvības atņemšanu notiesātos bez maksas var nodarbināt  cietumu  un to apkārtējās teritorijas uzturēšanā, uzkopšanā un labiekārtošanā. Tāpat bez maksas ieslodzītie veic dažādus darbus kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Brasas cietumnieki varēja sniegt veļas mazgāšanas, friziera un veikalnieka pakalpojumus. Tāpat cietumā darbojās šūšanas cehs. 

Latvijas Radio 2017. gadā, dodoties uz Brasas cietumu, uzzināja, ka šeit savu ražotni ir izvietojis uzņēmums "SRC Brasa". Jau vairāk nekā 10 gadus šī kompānija sadarbojas ar ieslodzījuma vietu pārvaldi, un tai ir ražotnes gan Brasas, gan Iļģuciema sieviešu cietumā. Uzņēmums ražo darba apģērbu un militāros formas tērpus. Viens no uzņēmuma klientiem ir Latvijas Bruņotie spēki. Apmēram pusi no saražotā eksportē. Piemēram, uz Lietuvu, Igauniju, Norvēģiju un pat tādām eksotiskām valstīm, kā Meksika un Apvienotie Arābu Emirāti. Tāpat uzņēmums piedāvā arī dažādus militārā ekipējuma elementus

Pretendentus uz vakantām vietām tur vispirms rūpīgi pārbauda cietuma administrācija. Ieslodzījuma vietas saimniekiem jābūt pārliecinātiem, ka konkrētais cilvēks neapdraud savu potenciālo kolēģu drošību, ziņo Latvijas Radio.

Izņemot kompensāciju izmaksu civilprasību ietvaros vai palīdzību radiniekiem, nopelnīto naudu cietumnieki nereti izmanto arī uzkrājumu veidošanai brīdim, kad viņi nonāks brīvībā.

Ieslodzītajiem tiek piedāvāta iespēja ne vien strādāt, bet arī iegūt izglītību. 

Cietumā bieži nonāk pieaugušie ar zemu izglītības līmeni. Bijuši gadījumi, kad pieauguši vīrieši neprata ne lasīt, ne rakstīt. Tas apgrūtina personāla darbu un resocializācijas procesu. Ieslodzītie no Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām pārvesti tā, lai varētu turpināt iepriekš sākto izglītību. Šajā mācību gadā cietumā mācījās 98 ieslodzītie. Lielākā daļa ieguva pamatizglītību, bet citi mācījās devītajā un divpadsmitajā klasē.

Ja ieslodzītie labi uzvedas, nav disciplināri sodīti un iesaistās dažādos projektos, viņiem ir iespēja brīvāk pārvietoties. Šeit atrodas mācību klase un bibliotēka. Sporta zālē ir volejbola tīkls, basketbola grozs, futbola vārti un trenažieri.

"Ļoti svarīgi, lai ieslodzītie savu agresiju izliek sportā. Sestdienās un svētdienās šeit pēc grafika notika mači. Spēlēja korpuss pret korpusu, kamera pret kameru. Notika arī ģimenes vakari, kad ieslodzītos varēja apciemot sievas, bērni," stāsta administrācija.

Uz ilgstošu satikšanos - kaut ar traukiem un grāmatām

Vidējās un augstākās kategorijas ieslodzītajiem galvenais ir ģimene. Viņiem svarīgi, lai netiek liegtas tikšanās.

Notiesātajiem ir atļautas īslaicīgās satikšanās uz laiku no stundas līdz divām stundām un ilgstošās satikšanās uz laiku no 6 līdz 48 stundām. Ejot ciemos uz cietumu, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam, vislabāk - pasei, informē "Latvijas Vēstnesis". Vēlams līdzi ņemt arī dokumentu, kas apliecina radniecību ar notiesāto, ja tāda ir. Tomēr tikties drīkst arī tad, ja nekādas radniecības pakāpes nav. Galvenais, lai notiesātais šo tikšanos ir pieprasījis.

Brasas cietuma kompleksā ir īso vizīšu telpa, kā arī istabas ilgākiem apmeklējumiem. Šeit bija pat laulību ceremoniju zāle. Likums nosaka, ka ilgākas tikšanās var rīkot tikai ar tuviem radiniekiem, tāpēc daļa ieslodzīto nolēma apprecēties ar draudzenēm un dzīvesbiedrēm. 

Pirms ilgstošās satikšanās apmeklētāju brīdina par aizliegumu nodot notiesātajam mantas, izstrādājumus un vielas, kas ir aizliegtas brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī iepazīstina ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem.

Nav iespējams nosaukt visas mantas un vielas, ko nav atļauts ienest, tomēr galvenais, kas jāsaprot - cietumā nedrīkst ienest narkotikas, alkoholu, mobilos telefonus.

Tāpat satikšanās laikā aizliegts nodot notiesātajam vai apmeklētājam dokumentus, piezīmes, shēmas, rasējumus, vēstules un pierakstus.

Ilgstošās satikšanās telpā apmeklētāji drīkst ienest tādus priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem atļauts glabāt, bet kurus nedrīkst iznest no satikšanās telpas. Tātad, ejot uz ilgstošo satikšanos cietumā, drīkst ņemt līdzi visu, kas vajadzīgs mājīgas atmosfēras vai attiecīgas noskaņas radīšanai. Līdzi var ņemt traukus, drēbes, apavus, personiskās higiēnas priekšmetus, kancelejas piederumus, arī grāmatas, tabakas izstrādājumus, sērkociņus, kā arī pārtiku.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kas izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.

Izdoma bez robežām - kā cietumā ienes aizliegtas vielas?

Aizliegti priekšmeti un vielas Latvijas cietumos tiek iešautas ar lokiem, arbaletiem un "kartupeļu lielgabaliem", atklājis Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Stivrenieks.

Viņš skaidroja, ka viena no lielākajām drošības problēmām cietumos ir dažādas metodes, ar kurām aizliegtās vielas tiek nogādātas pie ieslodzītajiem, piemēram, narkotiskās vielas tiek iešūtas apģērbu oderēs. Tāpat aizliegtās vielas mēdz paslēpt zem pastmarkām vai arī izmērcēt vēstuļu papīrā. Viņš arī norādīja, ka problēmas sagādā cilvēki, kuri vienkārši pārmet aizliegtās vielas pāri cietumu žogiem.

Stivrenieks piebilda, ka mūsdienās arvien lielākas problēmas sagādā arī bezpilota lidaparāti jeb droni, norādot, ka patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādes, kas ļautu IeVP pilnveidot Sodu izpildes kodeksu, iekļaujot tajā punktus par droniem.

Darbinieki stāsta, ka nevarot aizliegt tuviniekiem nest ieslodzītajiem drēbes, taču ir bijuši gadījumi, kad audums piesūcināts ar narkotiskajām vielām.

Cietumnieki šādā gadījumā iemērc apģērba gabalu un pēc tam izdzer ūdeni.

"Latvijas Vēstnesī" atklāts kāds gadījums Brasas cietumā - pie dēla uz cietumu atnākusi māte. Tā kā jau iepriekš bija saņemta operatīvā informācija, ka māte cietumā ienesīs narkotikas, apsargi viņas pārmeklēšanai pievērsa pastiprinātu uzmanību. Izrādījās, narkotikas bija paslēptas ķermeņa sievišķīgākajā vietā, sieviete tās labprātīgi izņēma un atdeva.

Vajadzības gadījumā var pat tikt pieaicināts medicīniskais personāls - pastiprināta pārmeklēšana notiek vien tad, ja ir pamatotas aizdomas vai informācija par neatļautu priekšmetu ienešanu. Ieslodzījuma vietās strikti ievēro noteikumus, ka sievieti pārmeklē sieviete, bet vīrieti - vīrietis.

Tādu izgājienu dēļ ieslodzītie var nokļūt karcerī. Formāli tas ir pats stingrākais disciplinārais sods. Taču ne visi ieslodzītie baidās no karcera. Tie, kuri lielāko dienas daļu aizvada kamerā, ir gatavi doties uz karceri - galvenais, lai neaizliedz iepirkties cietuma veikalā.

Foto: Pastaiga pa slēgto Brasas cietumu