Putniņš: FKTK padomes nomaiņa nav nekāds finanšu sektora "kapitālais remonts"
Papildināts

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes nomaiņa un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) nosaukuma maiņa uz Finanšu izlūkošanas dienestu nav nekāds finanšu sektora "kapitālais remonts", intervijā aģentūrai LETA sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

"Mēs tā saprotam, ka "kapitālais remonts" izpaudīsies kā mūsu padomes nomaiņa, bet neviens tā īsti nav pateicis, ko tad tādu nepareizu mēs būtu izdarījuši. Tādas sarunas nav bijušas. Turklāt to jau var arī vienkāršāk izdarīt. Tādēļ nav likumi jāmaina vai jāiet pret starptautiskiem principiem, kas valdībai pēc tam pašai radīs problēmas. Jautājums ir, ko tad jaunā padome darīs citādāk jeb, ko mēs neesam izdarījuši? Es uzskatu, ka mēs iepriekšējos divos gados esam tik daudz izdarījuši, cik nav izdarīts iepriekšējos 20 gados kopā. Līdz ar to ir tā drusku amizanti," teica Putniņš.

FKTK aģentūrai LETA skaidroja, ka jau ir paudusi savu viedokli Finanšu ministrijai par sagatavotajiem likumu grozījumiem saistībā ar valdības plānoto finanšu nozares kontroles sistēmas reformēšanu, FKTK ekspertu secinājumi par sagatavotajiem likumprojektiem (FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā) ir tādi, ka plānotās normas dublē jau spēkā esošus normatīvos aktus, tās ir deklaratīvas un tām nav ne mazākā sakara ar likumprojekta anotācijā izvirzīto mērķi – paplašināt FKTK darbības mērķi un funkcijas, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb finanšu noziegumu novēršanas virzienu, jo šāds virziens jau FKTK darbībā tiek īstenots ikdienas darbā. Faktiski tiek risinātas finanšu uzrauga darbā neesošas problēmas saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzdevumiem, kurus jau tagad veic FKTK – jo īpaši Latvijas banku sektorā.

» FKTK: Valdības atbalstītās izmaiņas FKTK likumā pārkāpj Bāzeles banku uzraudzības pamatprincipus

Tāpat viņš piebilda, ka "kapitālā remonta" iniciatīvas lozungs bija stiprināt FKTK padomes politisko neatkarību, taču kā iespējams stiprināt politisko neatkarību, ja visus FKTK padomes locekļus turpmāk paredzēts iecelt politiski.

"Tagad ieceļ vadītāju un viņa vietnieku, bet, ja iecels visus, tad kur ir loģika? Kāda neatkarība? Tad ietekme būs tieša - tiks sadalītas ietekmes sfēras, kaut kādas kvotas. Nākamais jautājums ir par valdības lomu. Iecerētajos likuma grozījumos, teju katrā punktā ir minēts Ministru kabinets (MK) - "MK organizē", "MK nominē" un koalīcija, kura veido to pašu MK, pēc tam apstiprina. Principā valdības rokās tagad būs koncentrēta vara iecelt FKTK vadību. Vai tas dos to neatkarību? Ja ir citi iemesli, tad tos jau vienkārši var pateikt. Ja izmantojam žargonu, tad "piedzīt" likumus konkrētam gadījumam nekad nav labi. Tas vienmēr radīs problēmas nākotnē," uzsvēra Putniņš.

Viņš arī norādīja, ka nav skaidrības, kur valdība atradīs atbilstošus speciālistus, ja no amata tiks atbrīvoti FKTK padomes locekļi, kuri vada trīs svarīgus komisijas departamentus.

"Es tagad nerunāju par sevi, jo es tāpat te esmu tikai uz laiku iecelts. Taču te ir speciālisti, kuri strādā. Ja tiks padzīti tie padomes locekļi, kuri vada trīs svarīgus FKTK departamentus, tad kur valdība atradīs šādus speciālistus? Tādus nevienā skolā nesagatavo. Es pats finanšu vidē darbojos no 1994. gada. Te nevar atnākt tā no malas. Tev pašam ir jābūt pieredzei, kā izsniedz kredītu, kā runā ar klientu. Es esmu strādāji bankās, apdrošināšanā, Latvijas Bankā. Kamēr es esmu līdz šejienei atnācis, es esmu izgājis ļoti garu darba ceļu. Turklāt arī es sev katru dienu desmit reizes uzdodu jautājumu, vai es šo izdaru pareizi vai nē? Un man uz visiem jautājumiem nav atbildes. Tad kur jūs tagad savāksiet cilvēkus, kuri reāli varēs vadīt FKTK? Mēs neesam tik liela iestāde, lai te varētu atļauties atnākt un vienkārši sēdēt, gaidot kad kaut kas pats notiks. Padomei jau no pirmās dienas ir jāspēj dot uzdevumus darbiniekiem. Tādēļ es visiem šajā kontekstā vēlu veiksmes. Taču es negribu, lai cilvēki ir piesmieti un izmesti uz ielas neparko, lai nebūtu tā, ka pēc tam visu nāksies atjaunot, lai nebūtu tā, ka pēc tam nevar paskaidrot, kādēļ viena vai otra lieta ir izdarīta. Man tajā visā kaut kas šķiet dīvains. Ja "kapitālais remonts" ir tikai mūsu padomes nomaiņa un Kontroles dienesta nosaukuma maiņa, tad tas nav nekāds remonts," teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš arī uzsvēra, ka diskusiju par finanšu tirgus uzraudzības reformu faktiski nav.

"Te ir dažādi aspekti - ir prudenciālā uzraudzība, ir uzraudzība, kura nāk no finanšu izlūkošanas puses, ir policijas uzraudzība. Aptuveni pirms trim gadiem šāda diskusija sākās, bet tas netika novests līdz galam. Pamata lietas - norobežot FKTK, Kontroles dienesta un policijas kompetences apmēru - nav izdarītas. Tas jau ir sākums, lai kaut ko sāktu reformēt, - tiek sadalītas kompetences. Likumā ir ļoti daudzas izplūdušas lietas. Kamēr jūs nesaprotat, kurai institūcijai robežsituācijās ir jādara vienas vai otras lietas, jūs nevarat virzīties tālāk," viņš klāstīja.

Tāpat viņš uzsvēra, ka FKTK nav finanšu izlūkošanas iestāde, jo, ja būtu, tad kādēļ vēl būtu vajadzīgs Kontroles dienests.

"Mēs varam veikt arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prudenciālo uzraudzību. Mēs jau esam no 2016. līdz 2018. gadam ziņojuši par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pajautājiet Kontroles dienestam, kādas summas pēdējo divu gadu laikā ir iesaldētas. Vai vismaz viens miljards eiro ir iesaldēts? Un cik no tā Kontroles dienests ir sagatavojis un atdevis tālāk policijai? Ja valdība grib FKTK kaut ko pārmest, tad no sākuma ir jāskatās šajā virzienā. Arī "Moneyval" ziņojumā mēs esam vislabāk novērtētā iestāde. Tagad sanāk, ka FKTK ir tā problēma un "kapitālā remonta" epicentrs. Tādēļ man ir jautājums, kas tad ir tas, ko mēs it kā neesam izdarījuši un ko jaunā padome darīs? Tas ir daļēji apvainojums, daļēji tāda kā ņirgāšanās. Es uz to visu skatos diezgan rezignēti, bet ir rūgtums un kauns valdības vietā mūsu kolēģu priekšā," teica Putniņš.

Viņš arī norādīja, ka esošo FKTK padomes locekļu lēmums piedalīties vai nepiedalīties konkursā uz padomes locekļu amatiem, ja tāds būs, ir individuāls jautājums.

"Ja mērķis ir nomainīt FKTK padomi, tad kāda jēga tagadējiem padomes locekļiem iet un piedalīties konkursā, kurš ir radīts, lai viņus pašus nomainītu? Tas taču ir smieklīgi. Ir taču jālasa starp rindām. Neviens jau nepieteica "kapitālo remontu", lai pārapstiprinātu šo pašu padomi. Es šajā amatā esmu apstiprināts jau divas reizes un pēdējā reizē par mani Saeima nobalsoja gandrīz vienbalsīgi. Turklāt ko darīs jaunā padome, kad nāks jauna valdība un jaunajam premjeram šī padome vairs nepatiks? Taisīs atkal "kapitālo remontu"? Un tad atkal jauna valdība un jauns "kapitālais remonts"? Tad remonts būs taisīts tik daudz, ka sienu vairs nebūs. Tas ir bezprecedenta gadījums, kopš finanšu tirgus uzraudzība ir Latvijas Bankas un pēc tam FKTK ziņā. Tā ir pirmā reize, kad šis process ar tādu piegājienu tiek politizēts, aizbildinoties, ka notiek pretējais. Vai kāds šajā jautājumā, piemēram, ir konsultējies ar Eiropas Centrālo banku, ar Eiropas Komisiju? Būs taču starptautiskie novērtējumi. Kā viņi šo visu paskaidros?," pauda Putniņš.

Tāpat viņš norādīja, ka runa bija par to, ka FKTK ir jāapstiprina AML mandāts, bet AML mandāts FKTK jau ir. "Komisijai AML uzraudzība jau ir paredzēta likumā un vēlreiz to paredzēt nav nekādas vajadzības," piebilda Putniņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 26. martā atbalstīja grozījumus FKTK likumā, kas paredz šogad 1. oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda cerību, ka vēlmi strādāt FKTK padomē izrādīs arī labu un stabilu karjeru ārzemēs izveidojuši latvieši. "Mēs esam spējīgi atlasīt labus kandidātus konkursa kārtā. Es cerētu, ka varam atrast tādus latviešus, kuri jau ir izveidojuši labu un stabilu karjeru ārzemēs. Ir daudzi latvieši, kuri pasaulē ir izsitušies, kuriem redzējums ir drusku plašāks, kuri labi izprot šīs lietas [...]," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka līdz ar šiem grozījumiem FKTK neatkarība pieaugs, arī komisijas locekļi nebūs viens no otra atkarīgi, jo katram būs pilns Saeimas mandāts. "Nav runa par FKTK locekļu maiņu, bet par FKTK uzdevumu maiņu. Līdz ar to ir arī cita padomes struktūra un cita ievēlēšanas kārtība," skaidroja valdības vadītājs.

Uz augšu