/nginx/o/2019/02/19/11801699t1hefe2.jpg)
Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā aizliegt izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus.
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, grozījumi tiks veikti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".
Aģentūra LETA novērojusi, ka 9. maijā Rīgā, pie Uzvaras parka pieminekļa ikgadēji rīkoto pasākumu apmeklē arī atsevišķi cilvēki, kuru apģērbs līdzinās PSRS karavīru formas tērpiem.
Debatēs deputāts Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka pulcēšanās brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām un ka grozījums piedāvā noteikt jaunu ierobežojumu pamattiesībām. Politiķis atzina, ka to var darīt, ja ierobežojums atbilst sabiedrības likumīgām interesēm. Tomēr šajā gadījumā deputāts neredz "nekādu samērīguma analīzi".
Viņš arī taujāja, vai formastērpu noteikšanā piesaistīs "arī skroderus kā ekspertus", norādot, ka gandrīz jebkādu tērpu var uzskatīt par stilizētu militāru formastērpu, jo militārais stils ir diezgan plaši izplatīts.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) gan atbildēja, ka policistiem šajā gadījumā problēmas tas nesagādās.
"Policistiem ir veselais saprāts, un viņi spēj atšķirt formastērpus no treniņtērpiem," pauda deputāts.
Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) norādīja, ka no 2013. gada Satversmē ir iekļauts punkts par nacistu un komunistu noziegumu nosodīšanu. Šos noziegumus pastrādāja formas tērpušies cilvēki, tāpēc ir loģiski, ka arī šīs formas publiskos pasākumos ir aizliegts eksponēt.
Deputāts Igors Pimenovs (S) pauda, ka normas mērķis ir pielīdzināt komunisma ideoloģiju nacionālsociālisma ideoloģijai.
Pēc Pimenova domām, šāda attieksme balstoties uz "apzinātu vēstures notikumu sagrozīšanu, [...] maldina sabiedrību un aizvaino tos, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās pret nacistiem un smagās kaujās viņus uzvarēja".
"Es saprotu, ka tiem, kas bez izmeklēšanas un tiesas bija ieslodzīti koncentrācijas nometnēs, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas, - sarkanais ar ugunskrustu baltajā aplī vai sarkanais ar sirpi un āmuru," pauda deputāts, reizē norādot, ka politiķis nevar vadīties pēc pārdzīvojumiem, bet gan pēc faktiem un analīzes.
Parlamentārieša sacītais, ka starp Padomju režīmu un nacistisko režīmu nebija simetrijas raisīja kritiskus izsaucienus no citiem deputātiem.
Pēc politiķa uzstāšanās, tribīnē atspēkot šos un arī citus viņa izteikumus kāpa vairāki parlamentārieši. Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka viņam ir kauns par Pimenova izteikumiem veltot, visticamāk, kolēģim adresētu skarbu apzīmēju saistībā ar "čeku", kā arī norādot, ka Pimenovs pārstāv kremļa naratīvus. Dombrava pauda cerību, ka par rupju Satversmes pārkāpumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Pimenovu izslēgs uz vairākām Saeimas sēdēm.
Līdzīgi deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņu izprovocēja Pimenova runa. "Tātad nākt šeit un melot, ka Otro pasaules karu neuzsāka Padomju Savienība, aizmirst par slepkavībām, par izvarošanām, par tūkstošiem poļu virsnieku apšaušanu. Pimenov, jūs neko, protams, par to neesat dzirdējis, ja? Jums VDK kursos to nemācīja," akcentēja politiķis.
Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV), vaicāja, vai kāds kreisā pusē, kur sēž partijas "Saskaņa" deputāti, ir aizmirsis par Molotova-Ribentropa paktu, kas izraisīja Otro pasaules karu. Politiķis norādīja, ka Polijai bija jākaro divās frontēs – ar nacistiem un Sarkano armiju. "Vai jūs zināt, ka pēc tam, kad kopīgiem spēkiem uzvarēja Poliju, notika kopīga militāra parāde - naciķu armija ar Sarkano armiju soļoja kopā Polijā pār poļu karavīru līķiem," akcentēja Lejiņš.
"Cilvēkiem ir jāsaprot, ka valkāt nacistu vai padomju formas un simboliku publiskos pasākumos mūsu valstī nav pieņemami," iepriekš pēc atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes pauda Kaimiņš un informēja, ka līdzīgas izmaiņas iecerēts veikt arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.
Par bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpu izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām jeb 700 eiro fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām jeb 7100 eiro. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu.
Pašlaik likums paredz, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR unnacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).
Iecerēts, ka plānotie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Saeimai tie vēl būs jāskata galīgajā lasījumā.
