Izdzirdot terminu "IT" jeb "informācijas tehnoloģijas", daudziem uzreiz rodas priekšstats par vīriem tumšās kapucēs, kuri dienu un nakti pavada sakņupuši pār datora klaviatūru. Kas īsti ietilpst IT speciālista ikdienā? Cik daudzveidīga ir šī joma? Cik viegli šajā stereotipiski vīrišķīgajā jomā darbību uzsākt ir sievietei? Realitāti IT nozarē portālam "Apollo" atklāj uzņēmuma "Printful" dāmas - UX/UI dizainere Ilva Mikīte, testētāja Anna Viktorija Lukjanska, programmētāja Agnese Skujiņa un testētāja Sintija Borskoviča.

Jautātas par to, ar ko tad tieši viņas nodarbojas, dāmas sāk smieties - izrādās, vienā teikumā to aprakstīt nav nemaz tik viegli!

"Nāku no grafiskā dizaina vides, taču pašlaik šeit apgūstu un strādāju tieši pie mājaslapām - veidoju gan dažādas ilustrācijas un vizuālos materiālus, gan veidoju funkcionālas Interneta lapas uzņēmuma vajadzībām", atklāj UX/UI dizainere Ilva Mikīte.

"Ja pavisam vienkārši – es esmu tā, kas pārbauda, vai viss strādā. Programmētājs uzprogrammē, un pirms viņa veikumu var laist tālāk, es pārliecinos, vai viss strādā un atbilst tam, ko bija pasūtījis projekta vadītājs," piebilst testētāja Anna Viktorija Lukjanska.

Programmētāja Agnese Skujiņa saka: "Esmu iepriekšējām dāmām pa vidu – starp dizaineri un testētāju. Es saņemu dizainu, ieviešu to mājaslapā, pārbaudu, kā viss izskatās, minimāli ieviešu papildus funkcionalitāti, un tad dodu savu darbu testētājiem, kas tad meklē kļūdas.

Ja kādā posmā ir kļūda, sastrādājamies, lai to novērstu – galu galā izveidojās tāds kā darba aplis". 

Kā testētāja darbojas arī Sintija Borskoviča. "Es galvenokārt strādāju tieši ar dizaina izmaiņām.

Esmu tā, kas piesienas par pikseļiem!

Mēs ar Annu, protams, esam ļoti ieredzētas," smejas Sintija.

"Man tētis teica, lai labāk izvēlos kaut ko meitenīgāku, un es teicu – nē!"

Sievietes apgalvo, ka priekšstats par to, ka IT ir tīra "veču" lieta, ir vecmodīgs un jau sen neatbilst patiesībai, lai arī augstskolā lielākā daļa šīs nozares studentu ir vīriešu dzimuma.

Viņas stāsta, kā nokļuvušas līdz idejai pamēģināt savus spēkus šajā jomā.

Sintija atklāj, ka viens no motivējošajiem spēkiem izvēlēties tieši šo nozari bijis stereotips, ka to var tikai puiši. "Man tētis teica, lai labāk izvēlos kaut ko meitenīgāku, un es teicu – nē! Man jau skolas laikā patika matemātika, fizika un informātika, tā kā tas bija loģisks lēmums. Toreiz draugs teica - "pamēģini, tas varētu būt tavs"! Iestājos augstskolā, datorikas fakultātē. Uz četriem puišiem bija viena meitene," stāsta testētāja.

Pie IT nozares "testa" režīmā nonāca arī Agnese, kura sākotnēji vēlējusies kļūt par bioloģi.

"Sākotnēji mana doma bija iet studēt bioloģiju, taču tad noliku eksāmenu ar zemāku rezultātu, kā būtu gribējusi, un mazliet zaudēju ticību saviem spēkiem. Ar mammu savācām bukletus no dažādām augstskolām un iedomājos - mani taču interesē datori," stāsta programmētāja.

Uz izvēli pamudināja tieši mamma, kas teica: "Tu jau tāpat pie datoriem sēdi – varbūt tev patiks!", atklāj Agnese. Tiesa, sākums nav bijis viegls.

Programmētāja atklāj, ka "atnākot uz universitāti domāju – bāc, ko es te daru? Es taču vispār no datoriem neko nesaprotu! Visi bija puiši, visi jau iepriekš bija kaut ko darījuši jomā... Taču kaut kā es tos pirmos gadus izcīnīju, man palīdzēja kursabiedri. Tas ir svarīgi – prast jautāt palīdzību, jo neviens cilvēks tīri viens pats tālu dzīvē netiek."

"Strādāt no Bali pludmales - cik daudzi darbi piedāvā ko tādu?"

Jautātas par to, cik liela daļa patiesības ir idejā, ka IT speciālists savu dzīvi pavada pielīmēts pie datora ekrāna, meitenes atbild, ka tā gluži nav, taču šis nav darbs, kuru var gluži "atstāt darbavietā". 

"Manuprāt, IT darbs ļauj strādāt gan no mājām, gan no biroja. Var pat ceļot un strādāt, piemēram, atpūsties kādā Bali pludmalē un programmēt – vai tad ir daudzi darbi, kas piedāvā ko tādu? Tā ir brīvība!" uzskata Sintija.

"Tā kā esmu iesācēja, man pašlaik darbs ir liela daļa no dzīvesveida. Papildus tam, ka esmu dizainere, apgūstu programmēšanas pamatus, kas man lieti noderēs ikdienas darbā. Par otro pusīti – viennozīmīgi ir vieglāk, ja arī otrs cilvēks ir no IT nozares! Viņš labāk saprot kā tas ir, ja dažreiz pāris stundas jāpastrādā arī vakarā," stāsta Ilva.

Anna gan uzreiz piebilst, kas ir šīs pieredzes pamatā - "protams, ka vieglāk - viņi strādā vienā darbā". Arī viņas otrā pusīte saprot darba specifiku un neļaunojas par reizēm, kad vakara atpūtas vietā nākas mazliet ilgāk pasēdēt pie datora ekrāna. 

"Arī mans līgavainis ir programmētājs! Mūsu privātajā dzīvē bieži vien ienāk darbs, taču tas ir likumsakarīgi – tehnoloģijas visu laiku attīstās un par to ir jāinteresējas arī savā brīvajā laikā. Protams, ir jāseko līdzi, lai tas nekļūst pārlieku slimīgi, jo ir ļoti viegli nepamanīt, ka tu sāc strādāt vairāk, kā vajadzētu. IT visu laiku mainās, taču šī papildināšanās notiek organiski," atklāj testētāja.

Agnese pret darba un personīgās dzīves līdzsvaru domā mazliet citādāk.

"Tad kad visu dienu domā, loģiski spried, meklē programmēšanas risinājumus, protams, ka ātri piekūst galva - man mājās patīk pilnībā "atslēgties". Datoru no darba uz mājām paņemu retu reizi, tas pavisam noteikti nav katru dienu vai brīvdienās. Starp citu, arī mana otrā pusīte ir IT nozarē!", atklāj programmētāja.

Profesionāles atklāj, ka neredz darbu kā traucēkli potenciālai ģimenes dzīves sākšanai.

 "Manuprāt, IT nozarē sākt ģimenes dzīvi ir pat vieglāk nekā citās nozarēs - veikala pārdevēja, piemēram, nevar brīvi izvēlēties, kad viņa ierodas darbā, mūsu gadījumā – svarīgākais ir darbu pabeigt, tas, cikos tas tiek darīts, nav tik nozīmīgi. Domāju, ka man sava darba dēļ plānot ģimeni ir pat vieglāk," atklāj Agnese.

"Visas draudzenes runā par manikīru, bet es pastāstu, ka laiku pavadu programmējot!"

"Man nav nācies saskarties ar negatīvu attieksmi no vīriešu kolēģu puses vai stereotipiem kā tādiem. Patiesību sakot, biežāk stereotipi ir tieši sievietēm! Visas draudzenes runā par manikīru vai tamlīdzīgām "sieviešu" lietām, un es pasaku – jā, es ikdienā programmēju. Tad, protams, iestājas pauze," smejas Agnese.

"Nav tā, ka attieksme ir nosodoša, taču meitenes pārsvarā pašas ir tās, kuras ir izbrīnītas. Prasa - vai nav grūti?" teic Agnese. 

Izrādās, ka profesionālā darbība vidē, kurā pārsvarā darbojas vīrieši, ir ar saviem ieguvumiem. "Sākot strādāt pirmajā darbā, biju vienīgā meitene uz desmit puišiem. Viņi priecājās, ka viņu vidū beidzot ir meitene un mani pat lutināja! Tādā ziņā tā ir zināma privilēģija," atklāj testētāja Anna.

Savukārt Ilva atklāj, ka sākotnēji aizspriedumi ir bijuši viņai pašai.

"Jāsaka, ka sākotnēji ar stereotipiem pilna biju tieši es – atnākot uz "Printful" mani pārsteidza, ka apkārt ir tik daudz gudru un spējīgu sieviešu! Par to liels prieks! Taču - jā, pati neesmu saskārusies ar negatīvu reakciju," saka dizainere.

Dažkārt līdzcilvēki IT strādājošajām dāmām piedēvē pat pārāk lielas spējas. "Izplatīts stereotips, ka tad, ja strādā IT nozarē, zini visu – māki gan uzprogrammēt jaunu aplikāciju, gan, teiksim, izjaukt un salikt atpakaļ datoru! Vecāki jautā palīdzību, un man jāskaidro – IT ir ļoti plaša nozare un es pilnīgi visu nemaz nevaru mācēt! Vairums pat nenojauš, cik ārprātīgi plaša ir šī nozare un cik daudz tajā iespējams darīt," atklāj Agnese.

Nākotne - mākslīgais intelekts un automatizācija

Jautātas par to, kas, viņuprāt, ir interesantākās inovācijas tehnoloģiju jomā, dāmas vienbalsīgi nospriež - tās ir mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas gan viņu profesionālajā darbībā, gan ikdienā.

"Es agrāk prasīju programmētājiem, vai to var izdarīt. Tad man iemācīja, ka patiesībā izdarīt var visu. Nekas vairs nešķiet neiespējams, drīzāk ir doma - nu ja, beidzot kāds izdomāja, kā to izdarīt," atklāj Agnese.

Ilva progresu var komentēt no savas darbības jomas perspektīvas - "Vizuālos risinājumos, mājas lapās nākotne ir 3D un kustība, kaut kas, kas ir intuitīvāks lietotājiem. Dizaina mērķis ir nebūt redzamam. Šobrīd, lietojot daudzas mājas lapas, mēs izjūtam diskomfortu. Nākotnē viss būs tik intuitīvi, lai mums būtu viegli lietot dažādus produktus."

"Mēs dizaina komandā fantazējam, kā mēs varētu nodot klientiem caur datoru to sajūtu, ka viņš var pataustīt mūsu kreklus, mūsu produktus," piebilst dizainere.

"Japānā jau ir iespēja bučoties caur kameru ar savu otro pusīti otrā pasaules malā. Man šķiet, ka tad ar laiku mēs izdomāsim arī savā darbības sfērā ko tādu," atklāj Anna.

"Kādam jābūt cilvēkam, kas darbojas IT jomā?"

"Kādreiz visi domāja, ka programmētāji ir introverti, bet manā pieredzē vieglāk iet tiem cilvēkiem, kuriem patīk komunicēt. Tādā veidā var ātrāk nodot informāciju un vieglāk sadarboties. Šobrīd viens cilvēks var izdarīt salīdzinoši maz, foršāk ir strādāt komandā, kur katrs ir eksperts savā nozarē.

Galvenais, lai ir labas spējas sadarboties," atklāj Anna.

Viņai piekrīt arī programmētāja Agnese: "Es domāju, ka tiem, kuri grib darboties šajā jomā, svarīgākā ir mērķtiecība – zināt, ko vēlies, nevis sēdēt uz vietas birojā un "bakstīt pasūtījumus".

Vajag katru dienu kaut ko pamācīties, it īpaši, ja maini nozari. Ir jāinteresējas par šo jomu. Mērķtiecība, apņemšanās, zinātkāre. Jābūt gatavam uzņemt daudz jaunu zināšanu no visām nozarēm – no projektu vadīšanas, no programmēšanas, no testēšanas, jo joma ir ļoti plaša un tajā var būt viegli apmaldīties."

Interesantam nav obligāti jābūt no eksakto zinātņu nozares, dažkārt priekšrocība ir iespēja uz darbu paskatīties no cita rakursa. "Nāku no mākslas nozares - mācījos mākslas vidusskolā, pēc tam Mākslas akadēmijā - interese par programmām bija tikai fona lieta. Es arī pašlaik darbā ļoti daudz zīmēju, tas ļoti noder - arī gleznošanā ir dažādas tehnikas, šeit vienkārši jāpielieto citas tehnikas," saka Ilva.

"Grūtākais bija sākums, kad es nesapratu, ko es daru. Pirmajā programmēšanas lekcijā gribējās iet pie dekāna un teikt: "Viss, vairs nevaru, es neko nesaprotu." Laikam palīdzēja no mammas pārņemtā apņēmība un mērķtiecība. Sapratu, ka pirmie divi gadi līdz pirmā līmeņa diplomam ir kaut kā jāizvelk. Izvilku, un labi, ka tā. Ir svarīgi neapstāties, pamēģināt vēl, varbūt tomēr kaut kas sanāks," atceras programmētāja. 

"Kad pirmais uzdevums sanāk, tu saproti, ka tu kaut ko vari izdarīt. Jānokļūst līdz tam brīdim. Un tad, kad tu esi kaut ko izdarījis, jāsaprot, vai tev ir gandarījums. Ja jā - joma ir īstā", atklāj Agnese.

Foto: Ieskaties "Printful" biroja ikdienā