Tuvojoties ceturtdien, 18. aprīlī, gaidāmajai Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas vizītei Maskavā, kuras laikā viņai paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Igaunijas sabiedrības vēlas, lai abu valstu vadītāji pārrunātu ekonomisko attiecību atdzīvināšanas iespējas, liecina aptauja, ko pēc "Postimees" pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu firma "Kantar Emor".
Šo jautājumu par svarīgāko nosaukušas visas aptaujāto grupas, izņemot jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri par būtiskāku uzskata militārās spriedzes mazināšanu, norādījis "Kantar Emor" eksperts Aivars Vogs.
Ekonomiskās attiecības par svarīgākajām nosaukuši 60% igauņu un 80% to respondentu, kuriem igauņu valoda nav dzimtā.
"Vēlme pēc ciešākām attiecībām ar Krieviju īpaši raksturīga neigauņiem, viņu domāšana daudzos gadījumos ir orientēta uz Krieviju," atzinis Vogs.
Par vēlamiem gaidāmās tikšanās sarunu tematiem aptaujātie atzinuši vēl vairākus jautājumus - 53% par tādu uzskata Igaunijas un Krievijas robežlīgumu, turklāt to kā svarīgu pieminējuši gan 54% igauņu, gan 50% neigauņu.
Temati, kuros igauņu un neigauņu viedokļi visvairāk atšķiras, ir Krievijas agresija Ukrainā, Maskavas iejaukšanās Rietumu demokrātijas procesos un nepilsoņu tiesības.
Krievijas darbību Ukrainā kā svarīgu gaidāmās prezidentu sarunas tematu minējuši 28% igauņu un 11% neigauņu, Kremļa jaukšanos rietumvalstu lietās attiecīgi 24% un 4%, bet nepilsoņu tiesības attiecīgi 6% un 40% aptaujāto.
Lai gan medijos izskanējuši vairāku ekspertu izteikumi, ka Igaunijas prezidentei, iespējams, vispār nevajadzētu tikties ar Putinu, aptaujā tādu viedokli pārstāv tikai neliela daļa respondentu, proti, 6% igauņu un 1% neigauņu.
Aptaujā uzklausīts 1312 Igaunijas iedzīvotāju viedoklis.
