Kādēļ Izraēlas zonde nenosēdās uz Mēness?

Izraēlas kosmosa zonde "Beresheet".

FOTO: AFP/SCANPIX

Astronomiem izdevies noskaidrot iemeslus, kuru dēļ 11. aprīlī neveiksmīgi beidzās mēģinājums nosēdināt uz Mēness virsmas Izraēlas zondi "Beresheet". Tā ietriecās Zemes dabīgajā pavadonī, jo neilgi pirms nosēšanās pārstāja darboties zondes galvenais dzinējs. Par iemeslu, kādēļ tā notika, pašlaik tiek uzskatīta ķēdes reakcija, ko izraisīja kādam zondes mērinstrumentam nosūtītais restartēšanās komandas signāls.

Lai gan komandai vajadzēja izlabot mērinstrumenta kļūmi, tā izraisīja ķēdes reakciju, kuras rezultātā galu galā pārstāja darboties zondes dzinējs un tā avarēja.

Dažu tuvāko nedēļu laikā Mēness satelīts „Lunar Reconnaissance Orbiter” pārlidos pāri zondes avarēšanas vietai un, iespējams, tā veiktie foto uzņēmumi ļaus zinātniekiem labāk izprast notikušo.

Ja misija būtu veiksmīga, Izraēla kļūtu par ceturto valsti, kas nosēdinājusi kosmosa zondi uz Mēness, pēc ASV, bijušās Padomju Savienības un Ķīnas.

585 kilogramus smagās un 1,5 metrus augstās bezpilota zondes "Beresheet" nosaukums ivritā nozīmē "Iesākumā", kas ir pirmais vārds 1. Mozus grāmatā.

Izraēlas bezpeļņas organizācija "SpaceIL" un Izraēlas valsts uzņēmums "Israel Aerospace Industries" (IAI), kas ir galvenie partneri šajā projektā, ir nosaukuši šo zondi par "pasaulē pirmo kosmosa kuģi, kas uzbūvēts nevalstiskā misijā".

ASV privātās kosmisko lidojumu kompānijas "SpaceX" raķete "Falcon 9" ar bezpilota zondi "Beresheet" 22. februārī tika palaista no ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā.

Zondes ātrums bija sasniedzis 10 kilometrus sekundē. Lai gan attālums līdz Mēnesim ir 384 000 kilometru, zonde, lidojot pa vairākām orbītām, veica 6,5 miljonus kilometru.

Bija plānots, ka nolaišanās laikā kosmosa zonde uzņemtu fotogrāfijas un video, kā arī veiktu Mēness magnētiskā lauka mērījumus. Zinātniskie pētījumi tiktu veikti sadarbībā ar Veismana Zinātnes institūtu, un iegūtie dati tiktu pārraidīti arī NASA.

Kosmosa zondē atradās laika kapsula ar simtiem digitālo dokumentu, tostarp ebreju Bībeles kanoni, informācija par "SpaceIL" un Izraēlas nacionālajiem simboliem.

Uz augšu