Izlietoto dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas neievērošana varētu tikt sodīta ar milzu sankcijām

Tukšās pudeles. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas direktīva paredz, ka arī Latvijai ir jāiesaistās depozītu sistēmā. Likumprojekts Saeimā vēl tiek apspriests, bet dzērienu ražotāji parakstījuši sadarbības dokumentus, kas paredz finansiāli atbalstīt tukšās taras sistēmas ieviešanu, vēsta raidījums "TV3 ziņas"

Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs depozīta sistēma darbojas veiksmīgi.

Sadarbības memorandu jau parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija kopā ar Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociāciju un Latvijas Alus darītāju asociāciju. Tādējādi apliecinot finansiālo gatavību depozīta sistēmas ieviešanai. 

Plānots, ka depozīta sistēmas administrēšanu nodrošinās ražotāju organizācija, kas darbosies ciešā sadarbībā ar mazumtirgotājiem.

Sistēma darbosies tā, ka pircējs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas varētu būt aptuveni 10 centi. Savukārt pēc tam patērētājs izlietoto taru – plastmasas vai stikla pudeli vai skārdeni – varēs nodot un saņemt naudu atpakaļ.

Jaunā depozītu sistēma varētu arī padarīt tīrāku apkārtējo vidi, uzskata memoranda atbalstītājs –  "Latvijas valsts meži".

"Tas nebūt nav tā, ka kāds bagāts dabas baudītājs ar zelta ķēdi un dārgu mašīnu, ka tieši viņš kļūs apzinīgāks, ne vienmēr, bet pat tad, ja kāds izmet šīs pudeles, tiklīdz tām ir cena kaut kur tirgū, kāds cits izmanto to kā iespēju, tās salasa un nodod. Vai nu kāds bērns savai kabatas naudai," stāsta "Latvijas valsts mežu" komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Pirms mēneša pieņemtā Eiropas Savienības direktīva paredz, ka līdz 2025. gadam dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77% vienreizlietojamo plastmasas pudeļu, bet līdz 2029. gadam jau 90%.

Nesasniedzot minētos mērķus, dalībvalstīm varētu piemērot milzu sankcijas – līdz pat 100 miljoniem eiro.

Uz augšu