Tuvākajos desmit gados Eiropā būs apdraudētas 54% darbavietu

Eiro banknotes un rokas. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Tuvākajos 10 gados Eiropā riska zonā nonāks 54% darbavietu - apdraudētas būs tādas profesijas kā biroju darbinieki, pārdevēji, celtniecībā un ražošanā strādājošie, arī finanšu un nodokļu pakalpojumu sniedzēji, secināja eksperti biznesa augstskolas "Turība" XX Starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā".

Visstraujāk izzudīs tās darbavietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes.

Eksperti diskusijā norādīja, ka mainīsies arī uzņēmumu tipi, un princips "uzvarētājs paņem visu" kļūs aizvien izplatītāks. Starptautiskajos un nacionālajos tirgos pieaugs lielo tīkla uzņēmumu un koncernu ietekme.

Pēc ekspertu paustā, cilvēki jau patlaban strādā attālināti, veidojas dažādas dalītas ekonomiskās darbības formas un nākotnē šī tendence tikai pieaugs.

Diskusijā eksperti prognozēja, ka daļa darbu nonāks "pelēkajā zonā", kurā netiek ievēroti līdzšinējie standarti un atbilstība darba aizsardzības un nodokļu politikas praksei, rezultātā radot negatīvu ietekmi uz nodarbināto aizsardzību un valsts sociālo un nodokļu sistēmu.

Īpaši apdraudēta būs sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas netiks līdzi digitalizācijai.

"Turība" profesore Maija Rozīte sacīja, ka izmaiņas būs vērojamas arī darba raksturā, jo izplatīsies princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā.

"Tā ietekmē izzudīs robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi. Tas, savukārt, biežāk izraisīs stresu un izdegšanu darbā.

Jaunais darba raksturs vājinās gan spēju strādāt komandā, gan mazinās kolektīvo apziņu. Būtiski palielināsies arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes," skaidroja Rozīte.

Konferencē notika diskusija par vai pret digitalizāciju, kurā tika skatīti dažādi tās aspekti - ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu, augstskolu piedāvātajām zināšanām, nodokļu politiku, cilvēku savstarpējām attiecībām, darba un privātās dzīves saplūšanu, kā arī būtiskas sabiedrības daļas atstumšanu - to, kuri nespēj tikt līdzi digitalizācijas tempiem. Konferencē tika diskutēts arī par tādu fenomenu kā infoaptaukošanās.

Piektdien, 26. aprīlī, biznesa augstskolā "Turība" notika XX Starptautiskā zinātniskā konference "Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā".

Konference rīkota, lai analizētu, kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko dažādas nozares saskarsies, pieaugot digitalizācijas līmenim, un, kādi būs vērtīgākie ieguvumi. Konferencē tiks aplūkotas tādas jomas kā tūrisms, izglītība, uzņēmējdarbība, pārvaldība un likumība, kā arī komunikācija.

Uz augšu