Atklāti skaitļi - cik liela summa pērn visā pasaulē tika iztērēta bruņojumam?

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Viens triljons un 822 miljardi dolāru – tik liela summa 2018. gadā visā pasaulē tika iztērēta dažāda veida bruņojumam. Tas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to vēsta Stokholmas Pasaules problēmu pētniecības institūta (SIPRI) pirmdien, 29.aprīlī, publicētais ziņojums.

Tiek norādīts, ka ASV pagājušajā gadā būtiski palielinājušas tēriņus aizsardzībai. Savienotās Valstis militārām vajadzībām tērējušas aptuveni 650 miljardus dolāru, kas ir tikpat, cik nākamie astoņu valstu militārie budžeti kopā.

Pēc SIPRI aprēķiniem, pirmajā pieciniekā militāro izdevumu jomā bez ASV vēl atrodamas tādas valstis kā Ķīna, Saūda Arābija, Indija un Francija. Krievija šajā topā ieņem sesto vietu un pirmo reizi 12 gadu laikā ir atstājusi "lielo piecinieku".

Tas skaidrojams ar valūtas kursu svārstībām – pētījumā visi aprēķini veikti dolāros, bet Krievijas oficiālie dati ir pieejami rubļos. Pēc Krievijas oficiālajiem datiem, tā tērējusi tikpat, cik gadu iepriekš, bet šī summa dolāros ir samazinājusies.

Krievijas militārie tēriņi un konflikts starp Krieviju un Ukrainu ir veicinājuši satraukumu Austrumeiropas valstīs.

Tā, piemēram, Ukraina pērn savai aizsardzībai iztērēja gandrīz piecus miljardus dolāru, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Arī tādas valstis kā Bulgārija, Latvija, Lietuva, Rumānija un Polija pērn ir ievērojami palielinājušas militāros tēriņus, lai stātos pretī iespējamajiem militārajiem apdraudējumiem.

Rietumeiropā lielākos izdevumus militārajā jomā nodrošina Francija, Lielbritānija un Vācija. Pēdējā no šīm valstīm ir apņēmusies līdz 2025. gadam palielināt militāros tēriņus, lai tie sasniegtu 1,5% no IKP. Šodien šis rādītājs ir 1,2% no IKP, tādēļ Vācija regulāri izpelnījusies ASV prezidenta kritiku saistībā ar Vācijas “saistību nepildīšanu attiecībā pret NATO, kur noteiktie militārie tēriņi ir 2% no IKP”.

Tikmēr otrs lielākais militārais spēks pasaulē ir Ķīna – tā pērn iztērēja 250 miljardus dolāru sava bruņojuma stiprināšanai un armijas modernizēšanai. Pēdējo desmit gadu laikā Ķīnas militārais budžets pieaudzis par 83%. SIPRI eksperti norāda, ka šādi Ķīna pretojas ASV ambīcijām paplašināt ietekmi Āzijas reģionā.

Veicot pētījumu, SIPRI neņēma vērā izdevumus uz slepenām operācijām – visa informācija iegūta no pieejamajām datu bāzēm un oficiālajiem avotiem. Tas nozīmē, ka patiesie izdevumi pārsniedz 1,822 triljonus dolāru.

Tomēr, ja veic aprēķinus no šīs summas, tad katrs Zemes iedzīvotājs par bruņošanos pērn ir samaksājis 239 dolāru (214 eiro).

SIPRI eksperti norāda, ka šāda summa daļai pasaules iedzīvotāju ir 60% no gada ienākumiem, it īpaši valstīs, kurās nabadzības slieksnis ir ienākumi līdz vienam dolāram dienā. Ņemot vērā pašreizējās tendences, ļoti ticams, ka arī šogad militārie tēriņi visā pasaulē turpinās pieaugt.

Uz augšu