Vai katru mēnesi publiskajā telpā, medijos un sociālajos tīklos nonāk ziņojumi par pazudušiem bērniem. Daudzi ir tā sauktie "regulārie klaiņotāji", kas nāk no sociāli nelabvēlīgas vides vai mācās speciālajās internātskolās. Vairumu pazudušo atrod, taču nereti pazudušo liktenis ir traģisks. Dažus atrod mirušus, dažus neatrod - rit gadi, bet bērnu likteņi ir miglā tīti. Portāls "Apollo" apkopojis informāciju par tiem Latvijas bērniem, kurus policija līdz šim nav atradusi. Ja kādam ir zināma viņu atrašanās vieta, policija lūdz zvanīt uz numuru 110.
VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava atklāj, ka "jāprecizē, ka ir divu veidu pazušanas gadījumi".
"Pirmajā pārsvarā runa ir par maziem bērniem vai bērniem, kuriem aiziešana no mājām ir neraksturīga. Šādām situācijām gan policija, gan pēdējā laikā arī sabiedrība pievērš pastiprinātu uzmanību.
Policija regulāri saņem informāciju par bērniem, kuri nav laikus atnākuši, piemēram, no skolas.
Uz šādām situācijām policija reaģē momentā un uzreiz, darot visas darbības, kas nepieciešamas – meklē, izsludina informāciju publiski, atkarībā no tā, kas šajā situācijā ir nepieciešams."
"Otrā grupa ir tie bērni, kuri ir regulāri klaiņotāji. Tie bieži vien ir bērni no internātskolām vai nelabvēlīgām ģimenēm. Arī tos policija, protams, meklē. Šādos gadījumos visbiežāk nepastāv aizdomas par nelaimes gadījumu vai noziegumu, taču katrs gadījums tiek skatīts individuāli," atklāj Sigita Pildava.
Valsts policijas pārstāve uzsver, ka par notikušo pazušanu parasti var spriest jau no tā pieteikuma.
"Pirmkārt, tiklīdz saņem zvanu, tiek rūpīgi izprašņāti tie, kas ziņojuši par pazušanu. Pārsvarā sarunā uzreiz ir saprotams, kāda veida bērns tas ir – tāds, kas klaiņo regulāri vai kāds, kuram tas ir pagalam neraksturīgi. Fona informācija ir uzreiz jūtama.
