Vai katru mēnesi publiskajā telpā, medijos un sociālajos tīklos nonāk ziņojumi par pazudušiem bērniem. Daudzi ir tā sauktie "regulārie klaiņotāji", kas nāk no sociāli nelabvēlīgas vides vai mācās speciālajās internātskolās. Vairumu pazudušo atrod, taču nereti pazudušo liktenis ir traģisks. Dažus atrod mirušus, dažus neatrod - rit gadi, bet bērnu likteņi ir miglā tīti. Portāls "Apollo" apkopojis informāciju par tiem Latvijas bērniem, kurus policija līdz šim nav atradusi. Ja kādam ir zināma viņu atrašanās vieta, policija lūdz zvanīt uz numuru 110.

VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava atklāj, ka "jāprecizē, ka ir divu veidu pazušanas gadījumi".

"Pirmajā pārsvarā runa ir par maziem bērniem vai bērniem, kuriem aiziešana no mājām ir neraksturīga. Šādām situācijām gan policija, gan pēdējā laikā arī sabiedrība pievērš pastiprinātu uzmanību.

Policija regulāri saņem informāciju par bērniem, kuri nav laikus atnākuši, piemēram, no skolas.

Uz šādām situācijām policija reaģē momentā un uzreiz, darot visas darbības, kas nepieciešamas – meklē, izsludina informāciju publiski, atkarībā no tā, kas šajā situācijā ir nepieciešams."

"Otrā grupa ir tie bērni, kuri ir regulāri klaiņotāji. Tie bieži vien ir bērni no internātskolām vai nelabvēlīgām ģimenēm. Arī tos policija, protams, meklē. Šādos gadījumos visbiežāk nepastāv aizdomas par nelaimes gadījumu vai noziegumu, taču katrs gadījums tiek skatīts individuāli," atklāj Sigita Pildava.

Valsts policijas pārstāve uzsver, ka par notikušo pazušanu parasti var spriest jau no tā pieteikuma.

"Pirmkārt, tiklīdz saņem zvanu, tiek rūpīgi izprašņāti tie, kas ziņojuši par pazušanu. Pārsvarā sarunā uzreiz ir saprotams, kāda veida bērns tas ir – tāds, kas klaiņo regulāri vai kāds, kuram tas ir pagalam neraksturīgi. Fona informācija ir uzreiz jūtama.

Regulārie klaiņotāji, turklāt, pārsvarā ir pusaudži. Policijā tāpat ir pieejama informācija par iepriekšējiem gadījumiem, kas ļauj izvērtēt katru gadījumu. Pārsvarā ar klaiņojošajiem bērniem policijai jau ir nojausma - kur, vai vismaz kādā cilvēku lokā, tos meklēt," saka Pildava.

VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava uzsver, ka "svarīgi ziņot gan par vieniem, gan otriem nekavējoties, kā konstatēts pazušanas apstāklis. Īpaši gadījumos, kad pazudis mazs bērns – lielākā kļūda, kuru pieļauj vecāki ir tā, ka viņi sāk meklēt bērnu paši un ziņo policijai tikai tad, kad iestājusies tumsa."

Bērni, kurus joprojām meklē

FOTO: Valsts policija

Renco Aleksandrovs

Valsts policija 2019. gada martā ziņojusi, ka meklē bezvēsts pazudušo 2004. gadā dzimušo Renco Aleksandrovu, kurš izgājis no savas uzturēšanās vietas Rīgā, Sudraba Edžus ielā, un nav atgriezies. 

Puiša pazīmes: Apmēram 1,55 – 1,6 m garš, kalsnas miesas uzbūves, tumšiem, īsiem matiem.

 

Kristīne Volkova

FOTO: Valsts policija

Kristīne Volkova

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknis meklē bezvēsts pazudušo 2001. gadā dzimušo Kristīni, kura pazudusi kopš 2010. gada 26. marta pie Rēzeknes upes tilta.  Policija pieņem, ka meitene pastaigājusies pa upes krastu un nezināmā veidā iekritusi ūdenī. Bija ģērbusies baltā vējjakā, melnās biksēs, sarkanos ziemas zābakos, galvā esot bijusi balta cepure. 

 

Alekss Jemeļjanovs

FOTO: Valsts policija

Alekss Jemeļjanovs

Astoņus gadus vecais Alekss 2010. gada 29.martā izgāja no mājām Daugavpilī un neatgriezās. Puisīša vaigu rotāja trīs mazas dzimumzīmes, četru priekšējo zobu trūka. Viņam mugurā bija zaļa jaka, zila cepure ar nagu, kājās gumijas zābaki. Zēns tā arī nav atgriezies.

 

Jānis Tkačenko

FOTO: Valsts policija

Jānis Tkačenko

11 gadus vecais Jānis Tkačenko - viens no bērniem ar noslieci uz klaiņošanu. Puisēns pazuda pirms septiņiem gadiem - 2012. gada 15. oktobrī aizbēdzis no Rēzeknes slimnīcas. 2018. gada pavasarī no aculiecinieka tika saņemta jauna informācija par ar senajiem notikumiem, kas liecināja, ka Jānis varētu būt noslīcis purvainā ezerā Krāslavas novadā.

"Zēns, kas redzēja traģēdiju, tobrīd bija gadu vecāks par Jāni, un visus šos gadus baidījās stāstīt, kas noticis. Tagad viņš atklājis apstākļus," atklājusi organizācijas "Bezvēsts.lv" pārstāve Svetlana Gintere.

"Bezvēsts.lv" sadarbībā ar valsts policiju jau trīs reizes pārmeklējusi ezeru, tomēr neko neatrada, jo meklēšanas apstākļi ir sarežģīti - ne visur bija iespējams piekļūt sarežģītā reljefa dēļ. "Tas nav vienkārši purvs, bet purvs ar divkāršu un vietām pat trīskāršu dibenu, gluži kā daudzstāvu ēka. Turklāt redzamības nav vispār – atliek izmantot tausti," piebilst Gintere.

Foto: Joprojām bezvēsts pazudušā Jāņa Tkačenko mirstīgo atlieku meklēšana

Bērni, kuri pazuduši jau vairāk nekā 10 gadus

1990. gadā dzimušais Anrijs Andrejevs pazudis 2004. gada martā, kad Lielvārdē no Ausekļa ielas devās uz savu dzīvesvietu Lielvārdē.

2005. gada 14. septembrī mājās Aizkraukles pagastā nav pārnākusi 1998. gadā dzimusī Laura Strazdiņa.

1990. gadā dzimusī Annamarija Indāne 2006. gada 22. septembrī izbrauca no Aizkraukles rajona Vecbebru tehnikuma, lai dotos uz savu dzīvesvietu Viesītes pagastā. Pēdējo reizi meitene redzēta Kokneses pagastā dzelzceļa stacijā.

Sabiedrību šokējošs bērna pazušanas gadījums noticis 1998. gada jūlijā, kad Saldus pusē nezināms vīrietis ar velosipēdu nezināmā virzienā aizvedis 1987. gadā dzimušo Daci Ramati.

Saskaņā ar Personu meklēšanas noteikumiem aktīvs pazudušo personu meklēšanas termiņš ir desmit gadu, bet, ja pazudušais bijis sasniedzis 70 gadu vecumu - pieci gadi.

"Termiņa atzīmes sasniegšana gan automātiski nenozīmē, ka persona vairs netiek meklēta.

Datubāzēs joprojām ir atrodama informācija par pazudušo cilvēku, tāpat policija pārbaudīs ikvienu informāciju, kas dos norādes par cilvēka atrašanās vietu," skaidro Valsts policijas (VP) pārstāve Sintija Virse.