Foto: Jāņa Deinata personālizstādes "- šie" atklāšana

Asuma milimetrs, gaismas sekunde un mirkļa unikalitāte - šie profesionālās meistarības lielumi Jāņa Deinata fotogrāfijā ir slīpēti līdz perfekcijai.

Sekojot tiem no darba darbā, var nonākt paralēlajā pasaulē - gan "citā" stāstā, gan laikmeta tendenču aizvējā. Vērojot, kā sociāls komentārs Jāņa Deinata darbos maskējas elegantā un pašpietiekamā profesionālismā, rodas vēlme salīdzināt fotogrāfa poētisko metodi ar Imanta Ziedoņa trikiem, kurš arī nekautrējās rīmēt "liels un cildīgs" ar "zāģu skaidām pildīts".

Jānis Deinats devis izstādei īsu, bet sarežģītu nosaukumu "-šie". To burtiskā nozīmē veido izskaņa, kas dažādiem apzīmētājiem ir viena un tā pati: uzplaukušie, atnākušie, aizbraukušie, nosalušie, palikušie.

Pasaules vērojumi - daba un civilizācija jeb augu tuvplāni un numeroloģiskas anekdotes izstādē "- šie" atgādina apgaismības laikmeta dienasgrāmatu ar tai neiztrūkstošu vispārinājumu, atziņu un sentimentālu noskaņu klātbūtni.

Foto: Jāņa Deinata personālizstādes "- šie" atklāšana

Attēlu poētiskais profesionālisms vedina norādīt uz metaforām - vērtībām un abstraktiem jēdzieniem, ko ikdienā mēdz dēvēt par "vārdos nepasakāmo": laime, mīlestība, dzīve, dzimtene, mūžs. Šāda "nulles" definīcija radīta, lai pierādītu nozīmi, izceltu to pāri citam, taču tehniski tā no nozīmes atbrīvo "pierādījumu trūkuma dēļ". Tieši šīs svārstības apdzīvo Jāņa Deinata "-šie". 

Jānis Deinats nekad nav bijis "jaunais mākslinieks", bet kopš 1989. gada fotografē. Pirms tam ieguvis aktiera diplomu, 1986. gadā beidzot J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra nodaļu. Praksē viņš atklāj fotogrāfiju kā "jēlmateriālu" un veidojamu formu savu intuitīvo un konceptuālo mērķu sasniegšanai.