/nginx/o/2019/05/03/12132303t1hba97.jpg)
Kad suņu saimnieki kasa saviem spalvainajiem mīluļiem vēderu, ved tos garās pastaigās, liek tiem atnest aizsviestus sprunguļus un izrāda frustrāciju par sagrauztām lietām, viņi neapzināti veido suņa personību. Suņiem tāpat kā cilvēkiem ir dažādi noskaņojumi un personības iezīmes, kas nosaka to, kā dzīvnieki rīkojas un reaģē dažādās situācijās. Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka laika gaitā var mainīties arī suņu personība.
"Kad cilvēks savā dzīvē piedzīvo lielas pārmaiņas, var mainīties viņa personības iezīmes. Mēs atklājām, ka tādas pašas izmaiņas var notikt arī ar suņiem. Sākumā mēs sagaidījām, ka suņu personības būs diezgan stabilas, jo viņu dzīvē nemēdz notikt krasas dzīvesveida maiņas kā cilvēkiem.
Tomēr, kā izrādās, viņi arī bieži mēdz mainīties.
Mēs noskaidrojām dažādas līdzības starp suņa un viņa saimnieka personību, kā arī optimālo dresūras laiku un pat brīdi attiecīgā suņa dzīvē, kad tas var būt agresīvāks pret citiem dzīvniekiem," stāstīja pētījuma autors un psihologs Viljams Čopiks.
Kā rakstīts izdevumā "Science Daily", Čopniks arī atklāja, ka attiecīgā suņa personība var noteikt dažādus dzīves apstākļus, piemēram, kucēna personība noteiks to, cik liela tuvība būs starp suni un saimnieku, kā arī būs pamatā to graušanas paradumiem un pat hroniskajām slimībām.
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Journal of Research in Personality", ir viens no pirmajiem un lielākajiem pētījumiem, kuros izpētīta suņu personība. Tajā tika aptaujāti vairāk nekā 1600 dažādu sugu suņu saimnieki. Suņu vecums bija, sākot no dažām nedēļām un beidzot ar 15 gadiem.
Suņu saimniekiem bija jāvērtē sava suņa personība un jāatbild uz jautājumiem par tā uzvedības vēsturi. Pēc tam saimniekiem bija jāstāsta pašiem par savu personību.
Kā izrādījās, viena no suņa īpašībām, kas ar vecumu mainās, ir bailes un trauksme.
Pētījums arī pierādīja, ka suņiem un to saimniekiem piemīt līdzīgas īpašības. Ekstraverti cilvēki savus suņus vērtēja kā uzbudinātākus un aktīvākus, savukārt saimnieki ar negatīvāku dzīves uztveri savus suņus vērtēja kā niknākus, aktīvākus un sliktāk dresējamus. Tie saimnieki, kuri sevi vērtēja kā laipnus un patīkamus, savus suņus vērtēja kā mazāk niknus un agresīvus pret citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.
Tie cilvēki, kuri jutās apmierināti un priecīgi par savām attiecībām ar mīluli, stāstīja, ka suņi ir aktīvi, sprigani un viegli trenējami.
Čopnika atklājums liecina par to, cik ļoti saimnieka personība ietekmē suņa rakstura iezīmes. Nākotnē psihologs plāno izpētīt, kā suņa personību iespaido vide, kurā tas dzīvo.
