Organismus, kuriem izdzīvošanai nepieciešams cilvēks, sauc par cilvēku parazītiem. Ar tiem nekāda simbioze neveidojas, jo tie cilvēkam nesniedz nekādu labumu. Daži parazīti spēj izdzīvot tikai cilvēka organismā, bet ir arī tādi parazīti, kas var mierīgi mājot citā vidē, bet nesmādēt arī cilvēkus. Izdevums "ThoughtCo" sagatavojis dažus īpaši šausminošu un nejauku parazītu piemērus.
Katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 200 miljoni malārijas saslimšanas gadījumu. Lai arī visiem ir zināms, ka malāriju pārnēsā moskīti, daudzi kļūdaini uzskata, ka šī ir baktēriju vai vīrusa izraisīta slimība. Patiesībā malārija rodas infekcijas ar parazītu plazmodiju dēļ.
Neskatoties uz to, ka malārija, salīdzinot ar citām parazītu izraisītām kaitēm, neizskatās tik atbaidoša, tomēr bieži vien tā var novest līdz nāvei. Pastāv līdzekļi, lai samazinātu malārijas risku, tomēr vakcīna neeksistē joprojām. Par laimi, malāriju lielākajā daļā gadījumu mūsdienās iespējams izārstēt.
Malāriju pārnēsā malārijas odi. Moskīts, kas sūcis asinis no inficēta organisma, kļūst par infekcijas pārnēsātāju. Kad šāda bīstama odu mātīte iekož cilvēkam (odu tēviņi nekož), tā asinsritē kopā ar moskīta siekalām nokļūst plazmodiji. Vienšūnis sarkanajos asinsķermenīšos sāk dalīties, liekot tiem burtiski uzsprāgt.
Lenteņi ir plakantārpu klases parazīti, kas mēdz parazitēt ļoti dažādos organismos. Lenteni var iegūt, apēdot tā oliņas vai kāpurus. Tie pielīp pie kuņģa-zarnu trakta sieniņām un attīstās par pieaugušiem tārpiem, lai varētu atkal dēt oliņas un dalīties.
Lai arī tie ir pretīgi parazīti, kas organismam atņem dažas barības vielas, tomēr pārāk lielu kaitējumu lentenis cilvēkam nenodara. Tiesa, ja apstākļi kāpuru attīstībai nav piemēroti, veidojas cistas, kas var ceļot pa visu organismu, gaidot, kad cilvēks nomirs un ķermeni apēdīs kāds dzīvnieks, kas būs piemērotāks parazīta attīstībai. Ja šī cista nonāk smadzenēs, tad var iestāties cilvēka nāve.
Lenteni var dabūt ļoti dažādos veidos, piemēram, apēdot gliemeža kāpuru kopā ar slikti nomazgātām salātlapām, apēdot nepietiekami termiski apstrādātu cūkgaļu, suši, nejauši apēdot blusu, inficētus izkārnījumus vai dzerot netīru ūdeni.
Pasaules Veselības organizācija ir aplēsusi, ka aptuveni 120 miljoni cilvēku ir inficējušies ar filārijām, kas ir apaļtārpu klases parazīts. Šis tārps var aizsprostot limfvadus, izraisot elefantiāzi jeb «ziloņcilvēka slimību». Par laimi, lielākajai daļai cilvēku šie simptomi nav izteikti un pamanāmi.
Infekcija ar apaļtārpiem var norisināties dažādi. Šis parazīts var ieurbties cilvēka ādā, kad tas staigā pa mitru zāli; to var iedzert ar ūdeni vai iegūt ar moskīta kodumu.
Ērces tiek uzskatītas par ektoparazītiem, proti, parazītiem, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem. Ērču kodiens var cilvēkam nodot vairākas nejaukas slimības, piemēram Laima slimību vai riketsiju, tomēr parasti tā nav pati ērce, kas izraisa šīs slimības. Tikai ne šajā gadījumā.
Austrālijas paralizējošā ērce (Ixodes holocyclus) pārnēsā veselu klāstu slimību, kā arī izdala sekrētu, kas cilvēkam izraisa paralīzi. Ja šis toksīns paralizē plaušas, rezultātā var iestāties cilvēka nāve.
Kā cilvēkam var piesūkties Austrālijas ērce?
Labā ziņa ir tāda, ka ar šo ērci var sastapties tikai Austrālijā, savukārt sliktās ziņas – pret ērces izdalīto toksīnu nav pretindes, kā arī daži cilvēki ir alerģiski pret ērces izdalīto toksīnu, tāpēc tiem ir veseli divi veidi, kā nomirt.
Kašķa ērce (Sarcoptes scabiei) ir radniecīga parastajai ērcei un zirnekļiem, tomēr, atšķirībā no citām ērcēm, tā nevis iekož no ārpuses, bet burtiski ielien cilvēka ādā. Ērce ar saviem izkārnījumiem rada kairinājumu ādai, kas liek parādīties sarkaniem izsitumiem un niezei. Lielākā daļa cilvēku infekcijas laikā mēdz ārkārtīgi spēcīgi kasīties, kas var novest pie daudz nopietnākas infekcijas.
Cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu un augstu jutību pret ērcēm var veidoties Norvēģijas kašķis, kad āda kļūst cieta un rupja un, lai arī infekciju iespējams ārstēt, ādas deformācija saglabājas.
Šis parazīts parasti tiek iegūts, kontaktējoties ar inficētu cilvēku vai tā mantām, tāpēc ir ļoti jāuzmanās no cilvēkiem, kas kasās.
Latīniskais nosaukums šai mušai ir «Cochliomyia hominivorax». Leksēma «hominivorax» no latīņu valodas nozīmē «cilvēkus ēdošais» un lieliski atbilst tam, ko dara šīs mušas kāpuri.
Mušu mātītes parasti sadēj simtiem oliņu atvērtās brūcēs. Dažu dienu laikā no oliņām izšķiļas kāpuri, kas ar saviem spēcīgajiem žokļiem graužas arvien dziļāk cilvēka miesā. Šie kāpuri var burtiski izēsties cauri muskuļiem, asinsvadiem un nerviem. Ja kāds cenšas atbrīvoties no kāpuriem, tie iegraužas arvien dziļāk miesā. Tikai astoņi procenti cilvēku mirst no infekcijas ar šiem parazītiem, tomēr agonija un sajūta, ka tu tiec apēsts dzīvs, kā arī audu bojājumi var novest pie tālākas, jau nāvējošākas infekcijas.
Skrūvjtārpu mušas parasti mājo Amerikā, lielākoties valsts centrālajā un dienvidu daļā. Ja tev šajos reģionos gadījies iedzīvoties atvērtā brūcē, labāk veikli to apsaitēt.
