/nginx/o/2019/05/16/12172242t1h4c45.jpg)
Nacionālā akustiskā koncertzāle 15 gadu darbības laikā Latvijas tautsaimniecībā spētu sniegt pienesumu 107,6 miljoni eiro, tādējādi pilnībā kompensējot projekta realizēšanā ieguldītos līdzekļus un radot vēl 17,6 miljonu eiro ieņēmumus, liecina pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā SIA "AG Capital" veiktā pētījuma rezultāti.
Kā informēja KM pārstāvji, aprēķini tika veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030. gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā.
Vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 000 cilvēku. Savukārt ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot biļetes pasākumiem, kā arī iznomājot kompleksa telpas trešajām personām.
Lai noteiktu, vai koncertzāles projekts sabiedrībai ir izdevīgs, tika analizēts koncertzāles pienesums pirmo 15 darbības gadu laikā.
Kopumā koncertzāles projekts spētu radītu 75 jaunas darba vietas, radot ieguvumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā.
Pienesumu valsts budžetā rada pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi no ieguldījumiem koncertzāles būvniecībā, kā arī to ietekme uz iekšzemes kopproduktu, attiecīgi radot kopējos potenciālos ieņēmumus 10,1 miljonu eiro apmērā.
Kā būtiskākais ieguvums pētījumā vērtēta iespēja, ka koncertzāle var kļūt par "tūrisma magnētu".
Potenciālie tūrisma pieauguma radītie diskontētie ieņēmumi kopumā vērtējami 92,3 miljonu eiro apmērā. Aptuveni 48% no visiem diskontētajiem sociālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem radītu tieši konferenču zāles pasākumu radītais tūrisma pieaugums.
Pētījumā secināts, ka starp koncertzāles pasākumu apmeklētājiem, kas būtu aptuveni 150 000 cilvēku gadā, aptuveni 12,5% būtu tūristi no Latvijas, 12,5% - ārvalsti no ārvalstīm, bet 75% būtu vietējie iedzīvotāji no Rīgas un Pierīgas. Savukārt no starptautisko konferenču apmeklētājiem - aptuveni 73 500 cilvēkiem gadā - 25% būtu vietējie, bet 75% - ārzemju delegāti. Dažādus citus pasākumus, piemēram, korporatīvos pasākumus koncertzālē gadā apmeklētu 126 500 cilvēki.
Tāpat aprēķinos ņemta vērā plašāka ietekme uz sabiedrību, jo iesaistīšanās kultūras aktivitātēs tiek asociēta ar iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos un darba produktivitātes pieaugumu. Kopumā šī ietekme pētījumā tiek vērtēta kā potenciāli ieņēmumi 1,3 miljonu eiro apmērā.
Tāpat pētījumā analizēti arī kvalitatīvie sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, kas nav izvērtēti naudas izteiksmē.
Tā, piemēram, paredzami ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanās, piedāvājot iedzīvotājiem sakoptu, pievilcīgu, drošu, kvalitatīvu un tīru dzīves vidi, kā arī attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru. Nacionālās koncertzāles apkārtnē esošajiem īpašumiem paredzams tirgus vērtības pieaugums, teikts pētījumā.
Attīstot uzņēmējdarbības teritorijas un pieaugot uzņēmējdarbības un tūrisma aktivitātei, tiktu veicināta uzņēmējdarbības konkurence, kas savukārt iedzīvotājiem un tūristiem dotu palielinātu preču un pakalpojumu klāstu un to kvalitāti.
Kā zaudējumi projekta īstenošanas laikā vērtēta būvniecības fāzes laikā paaugstinātā kravas transporta kustība, taču pētījumā netiek secināts, ka tas radītu tādus pārvietošanās ierobežojumus , kas radītu būtiskas papildus laika vai auto mērojamā attāluma izmaksas.
Kā ziņots, Lielajā ģildē ceturtdien norisinājās starptautisks forums par ārvalstīs realizētiem nacionālo koncertzāļu projektiem un to sociālekonomisko ietekmi, kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Ar starptautisko pieredzi nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā iepazīstinās Islandes koncertzāles "Harpa" pārstāve Steinnuna Birna Ragnarsdotira, Katovices koncertzāles pārstāvis Sebastians Gronets un Elbas Filharmonijas pārstāvis Kristofs Lībens-Zoiters.
Konceptuālo ziņojumu par visām potenciālajām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām Rīgas centrā, tostarp koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta, KM 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai izšķirošo lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm varētu pieņemt valdība.
Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019. gada 27. martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja, norādīja Kokale.
