Laikapstākļi maija vidū lutina visu dzīvo radību! Cilvēki priecājas par ilgi gaidīto svelmi un cenšas izrauties pie ūdenstilpnēm, lai atveldzētos. Kā Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieki bauda karstos saules starus un, kāda ir šo zvēriņu dzīves vide savvaļā? To portāls "Apollo" piedāvā uzzināt fotostāstā.
Purva valabijs ir plaši izplatīts Austrālijas austrumu daļā un tuvējās saliņās. Populācija pieaug skaitā, un sugas areāls paplašinās uz dienvidaustrumiem. Neuzskata, ka dzīves vides izmaiņas un medības šobrīd radītu būtiskus draudus sugas izdzīvošanai.
Surikati izplatīti Āfrikas dienvidrietumos – Angolā, Botsvanā, Dienvidāfrikas Republikā un Namībijā. Mīlīgo radībiņu dzīves vietas izvēlē svarīgākais apsvērums – vai ir alu ierīkošanai pietiekami stingra un akmeņaina augsne.
Žirafe 1996. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2016. gadā atzīta par jutīgu sugu. Kad žirafu mazuļi ir 3–4 mēnešus veci, mātes tos nogādā "bērnudārzos". Žirafu mātes uz maiņām pieskata "bērnudārzus". Tas ļauj žirafēnu mātēm doties tālākās gaitās – līdz 200 m tālu – baroties un pie ūdens.
Ziemeļbrazīlijas kalitriksi sastopami Dienvidamerikā – Brazīlijas ekvatoriālajos lietus mežos. Dzīvo praktiski tikai kokos, uz zemes nokāpj ārkārtīgi reti. Lapotnē un pa vertikālajiem stumbriem veikli pārvietoties palīdz smailie, āķveidīgie nagi.
Pelēkie roņi dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Suga iedalīta trīs atšķirīgās populācijās, kas atbilstoši mīt Rietumatlantijā, Austrumatlantijā un Baltijas jūrā. Galvenie draudi sugai ir jūras piesārņošana. Roņu dzimstību un izdzīvošanu ietekmē arī klimata izmaiņas, traucēšana mazuļu dzimšanas un barošanās vietās, intensīva kuģniecība.