EP vēlēšanu iepriekšējā balsošanā pie urnām devušies 157 448 jeb 11,15% vēlētāju
Papildināts plkst. 22.29

Eiropas Savienības karogs plīvo Rīgas pils Svētā Gara tornī.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trīs dienās pie urnām devušies vismaz 157 448 jeb 11,15% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

EP vēlēšanās 2014.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.

Lielākā aktivitāte bijusi tieši Rīgas apgabalā - vēlēt devušies 60 022 jeb 14,37% balsstiesīgo.

Pēc aktivitātes tālāk seko Vidzeme, kur nobalsojuši 47 264 jeb 12,06% balsstiesīgo.

Kurzemē pie urnām devušies 16 894 jeb 9,12% iedzīvotāju, bet Zemgalē 18 937 jeb 8,95%.

Tikmēr mazākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur nobalsojuši 14 331 jeb 6,97% vēlētāju.

EP vēlēšanās 2014. gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.

Kopumā 2019. gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.

Iepriekšējā balsošana notika trīs dienās - ik dienu vairākas stundas. Šajā laikā tika paredzēta iespēja vēlēt jebkurā iecirknī - šajā gadījumā iecirknis, kurā vēlētājs reģistrēts, un iecirknis, kurā vēlētājs balso, tiešsaistes sistēmā apmainījās ar informāciju, lai pārliecinātos, ka konkrētais cilvēks jau nav nobalsojis.

Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, trešdien, šī sistēma tehnisku iemeslu dēļ nebija pieejama aptuveni piecas minūtes, bet ceturtdien tā nestrādāja visu iecirkņu darba laiku. Kā novēroja aģentūra LETA, tā dēļ vairākiem simtiem balsstiesīgo, kas vēlējās piedalīties iepriekšējā balsošanā, nācās pamest vēlēšanu iecirkņus nenobalsojušiem.

Ņemot vērā šo situāciju, Saeima dažās stundās pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, lai pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā pagarinātu vēlēšanu iecirkņu darbu par četrām stundām - līdz plkst. 20.

Vienlaikus sistēmas traucējumu dēļ CVK lēma piektdien, priekšvēlēšanu dienā, ļaut balsot tikai savos iecirkņos. Tomēr plkst.17 tika paziņots, ka traucējumi vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā ir novērsti, un atlikušās trīs stundas bija iespējams balsot jebkurā iecirknī.

EP vēlēšanu pamatdiena būs sestdien. Tad vēlētāji vārēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.

Latvijas iedzīvotājiem jāievēl astoņi no kopumā 751 EP deputāta. Jaunais sasaukums strādās no 2019. līdz 2024. gadam.

Uz ievēlēšanu no Latvijas pretendē 16 saraksti un kopumā 246 deputātu kandidāti. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie kandidātu saraksti, kuri būs saņēmuši mazāk par 5% vēlētāju balsu.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. uz 27.maiju, kad noslēgsies vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Uz augšu