"Slēgts valsts iestādes attieksmes dēļ." Parādu dēļ slēdz restorānu Rīgā, bet VID pārmetumus noraida

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Vācijā dzimusī latviešu uzņēmēja Kristīne Rožkalne pirms pusotra gada Rīgā atvēra restorānu "Kinfield". Uzņēmums nodokļus maksājis godīgi, bet janvārī izveidojušos parādu dēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērsies pret restorānu ar sankcijām, kuru dēļ restorānu nācās slēgt, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Tagad pie restorāna durvīm lasāms uzraksts "Slēgts, pateicoties valsts iestādes attieksmei". 

"Gribēju maksāt godīgi visus nodokļus, kurus tieši tāpēc arī reģistrējām. Tomēr janvārī palika neliela nodokļu summa nenomaksāta, jo uzsākšanas izmaksas pirmajos divos mēnešos pēc atvēršanas pieauga līdz ar viesu plūsmas strauju palielināšanos. Lielie izdevumi bija beigušies, un bija plānots pēc janvāra sākt uzkrājumus un nostabilizēt finanšu plūsmu," sociālajā tīklā "Facebook" raksta restorāna īpašniece Kristīne Rožkalne.

Uzņēmums līdz šim nodokļos nomaksājis 15 tūkstošus eiro, bet janvārī izveidojās parāds – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan sociālā nodokļa.

"Vēlāk bez brīdinājuma tika izņemta visa skaidrā nauda no kases. Tad saņēmām ziņu, ka mēs nedrīkstam veikt nekādus pasūtījumus. Tas nozīmēja, ka mūsu darbība jau bija apturēta," skaidro Rožkalne.

Arī VID vadītāja Ieva Jaunzeme bijusi restorāna "Kinfield" kliente. Viņa nešaubās par to, ka bizness gājis no rokas, tomēr nodokļu parāds izveidojies laikā, kad tas reģistrēts kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.

"Tika samaksāti 15 tūkstoši par visu šo periodu, bet parāds ir 21 tūkstotis. Tas nozīmē to, ka īpašnieces rakstītais sociālajos tīklos, ka bizness gājis labi, ir patiess. Man arī par to bija iespēja pārliecināties. Tā nodokļu nomaksa ir ļoti neproporcionāla. Rēķinām – 15 tūkstoši, tas ir tūkstotis mēnesī," saka Jaunzeme.

Kontu arests gan it kā nav sekojis, jo vispirms sastādīts nodokļu atmaksas grafiks.

"Mēs iedevām atmaksas termiņa pagarinājumu uz trīs gadiem. Faktiski nav nekāda pamata maijā teikt, ka nekāda pretimnākšana nav bijusi. Pretimnākšana bija," "Panorāmai" sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja pieļauj, ka uzņēmumam bijušas vēl kādas parādsaistības ne tikai pret valsti.

Viņa piebilst, ka VID sāks strādāt jaunā virzienā, kas "uzņēmējiem, protams, nepatiks, bet tā ir daļa no ēnu ekonomikas. Tiek regulāri saņemtas sūdzības par čekiem un citiem maksājuma dokumentiem".

Tikmēr Rožkalne gatavojas maksātnespējas procesam. Viņa skaidro, ka jau janvāra beigās zvanījusi un rakstījusi uz VID, taču nekāda reakcija nav sekojusi.

Vēlāk uzņēmēja zvanījusi uz VID, kur viņai ieteikts vienkārši gaidīt atbildi. Rožkalne noraida Jaunzemes teikto, ka sastādīts nodokļu atmaksas grafiks.

"19. februārī EDS sistēmā atnāca ziņa, ka ir pieņemts lēmums par nodokļu parāda piedziņu un kontu bloķēšanu, kas momentā tika izdarīts. Tad sekoja mani zvani un cīņa, lai sarunātu tikšanos ar VID amatpersonām. Tomēr 4. martā saņēmām nākamo triecienu, jo tika bloķēta iespēja norēķināties ar skaidras naudas darījumiem. Es cīnījos, lai kaut kā izdzīvotu to mēnesi. Cīņa bija smaga. No katras dienas ieņēmumiem bija jālemj, kam samaksāt," stāsta Rožkalne.

Savukārt TV3 ziņām VID vadītāja norādīja, ka uzņēmums samaksājis nodokļos mazliet vairāk par 100 eiro. Tomēr Rožkalne uzrāda bankas maksājumu izrakstu, kas pierāda – samaksāti vairāk nekā 14 tūkstoši eiro.

"Patiesībā mēs esam samaksājuši tūkstošus. Vēlos skaidri pateikt – centos maksāt, cik varēju. Īpaši pat tad, kad mums bija piegriezts skābeklis. Tomēr – maksājumi tika veikti. "Kinfield" ir iznīcināts, 14 darbinieki zaudējuši darbu. Ko valsts ir ieguvusi?" jautā Rožkalna.

Savukārt Saeimas Preses dienests informē, ka pirmdien, 27. maijā, notiks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Jāņa Vitenberga un Rožkalnes tikšanās.

Vitenbergs uzsvēris, ka valsts nedrīkst mazināt cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību. 

Uz augšu