Apritējis gads kopš Bunkus slepkavības. Kas atklāts līdz šim?

Mašīna, kurā tika nošauts Mārtiņš Bunkus

FOTO: INTS KALNINS/REUTERS

2018. gada 30. maijā tika noslepkavots maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Tieši pēc gada, ceturtdien Rīgā, "Birojnīcā", tika rīkota preses konference, kurā "sabiedrība un masu mediji tika informēti par policijas paveikto izmeklēšanā gada laikā". "Apollo" apkopojis līdz šim zināmo informāciju par Bunkus lietu.

Preses konferencē Kristaps Bunkus sacīja, ka apritējis gads, kopš viņa brāļa slepkavības. Viņš norāda, ka izmeklēšana nav pavirzījusies ne par sprīdi un policijas vadībai par to jāuzņemas atbildība.

"Mēs esam nonākuši šī gada laikā pie daudziem secinājumiem - policija nespēj atrisināt noziegumus. Nedrīkstam pieļaut, ka Latvija kļūst par noziegumu tranzītvalsti," teica Bunkus.

Foto: Atvadīšanās no Mārtiņa Bunkus

Bunkus ģimene vīlusies policijas darbā

Kristaps Bunkus akcentēja, ka policijas vadībai jāuzņemas atbildība par to, ka policija ir izgāzusies. Policija daudz investējusi tēla spodrināšanā, taču izmeklēšana nav pavirzījusies ne par sprīdi.

Bunkus norādīja, ka pēc informācijas pieprasījuma no policijas saņēma atbildi, ka pašlaik aizdomās turamo nav un viss pārējais ir izmeklēšanas noslēpums. Vienlaikus policija publiski saka, ka teju, teju policija būs ļaundarus notvērusi.

"Tas ir satraukums par izmeklēšanas kvalitāti Latvijā un policijas nolaidību," teica Bunkus.

Bunkus teica, ka arī ekspertīzes netika veiktas pietiekami kvalitatīvas, netika bloķēta satiksme, lai pēc tam pēc iespējas ātrāk savāktu visus iespējamos pierādījumus.

Foto: Kristaps Bunkus Informē par nogalinātā Mārtiņa Bunkus ģimenes turpmāko rīcību

Viņš arī norādīja, ka policija nav labojusi publiski sniegto informāciju par to, kādā virzienā braukusi brāļa automašīna, kas nozīmē, ka varētu būt zaudēti kādi svarīgi liecinieki.

Bunkus saka, ka slepkavības vieta bija brīvi pieejama, kas nozīmē, ka varēja zust kādas pēdas, paņemtas ložu čaulītes. Tāpat policijas darbinieki, apskatot automašīnu, nelietoja speciālus tērpus, pierādījumos vācot pat privātās drēbēs.

Kritiku izpelnās arī policijas izmeklētāju kvalifikācija un problēmas darba organizēšanā.

Viņš arī atgādināja par Sintijas Bāliņas slepkavību, kur arī nav nekas izmeklēts, atrisināts.

Pirms gada - slepkavības dienā

Bunku nošāva pērn 30. maija rītā, kad viņš savā automašīnā brauca gar kapiem Rīgā, Aizsaules ielā. Policija secināja, ka slepkavību ar automātisko ieroci paveikuši vismaz divi cilvēki. Noziedznieki braukuši ar furgonu, ko nekavējoties sadedzinājuši.

Raidījums "de facto" ziņoja, ka uz nozieguma skatuves parādījusies vēl vienu automašīna. Pirms Bunkus nošaušanas kāds jaunietis feisbukā publicēja bildi ar dzeltenu automašīnu.

Tās vadītājs pērn maija vidū vairākas dienas braukājis pa ielām netālu no Bunkus mājām un fotografējis.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē auto ar šādu numuru atrast nevar, secināja raidījums. Tas varētu nozīmēt, ka šāda numura zīme neeksistē. Taču, kā pārliecinājās "de facto", pārbaudot, vai šādu numuru ir iespējams iegūt, numurs jau ir aizņemts.

Foto: Pie Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Foto: Sadegušais mikroautobuss netālu no vietas, kur nošauts Bunkus

Vēlāk CSDD izskaidroja, ka numurs pērn ticis nozagts. Tādēļ anulēts un datu bāzē nav atrodams. Numura zīmju īpašnieks pērn jūnija beigās – vairāk nekā mēnesi pēc auto piefiksēšanas Mežaparkā – izņēmis jaunu numuru.

Tas ļauj izvirzīt divas versijas. Pirmā – ar auto pa Mežaparku pirms Bunkus slepkavības braukājis tā īpašnieks vai kāds ar viņa ziņu. Otrā – viņš vairākas nedēļas nav pamanījis, ka viņa auto numura zīmes nozagtas.

Policija skaidrību šajā jautājumā nevieš.

"Es atturēšos komentēt, ko mēs precīzi esam ieguvuši un vai kāds fakts atbilst patiesībai, jo tas patiešām ir izmeklēšanas noslēpums," saka Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Fotogrāfijas autors "de facto" apliecināja, ka policija viņam ir uzdevusi jautājumus par piefiksēto automašīnu.

Grišins nepiekrīt skeptiķiem, kas uzskata, ka gada laikā Bunkus slepkavības lietā nekas nav izdarīts. Tieši pretēji – Griņins neredzot iemeslus, kādēļ lai lietu neatklātu. Policija aktīvi sadarbojas ar vairākām valstīm, iegūstot pierādījumus gan par konkrētām personām, gan faktiem.

"Mēs varam viennozīmīgi pateikt, ka lietu mēs jau atšķetinām un jau esam noslēguma stadijā, kad procesuālie lēmumi tiek pieņemti pret konkrētām personām," saka Grišins un paskaidro, ka policijai ir aptuvena vīzija par to kā noziegums tika izdarīts un plānots, cik ilgi tas tika darīts, kādas valstis varētu būt iesaistītas un kādi organizētie grupējumi kādu darbu varētu būt darījuši.

Foto: Bunkus slepkavības vieta pēc pus mēneša

Bunkus slepkavība saistīta ar banku likvidēšanu, maksātnespējas procesiem vai advokāta darbu?

Tomēr policija vēl nevar pateikt, vai Bunkus slepkavība saistīta ar banku likvidēšanu, maksātnespējas procesiem vai advokāta darbu. Tas liek domāt, ka policija tikusi tuvāk izpildītājiem, nevis pasūtītājiem.

Galvenā versija gan ir saistāma ar profesionālo darbību. Versija par privāto dzīvi netiek pavisam atmesta, bet ir mazāk nozīmīga.

"Mums tas skan aptuveni tā – lielākā daļa cilvēku raksta ar labo roku, bet ir iespējamība, ka viņi raksta arī ar kreiso roku. Versiju vispārīga nosaukšana neko nenozīmē.

Policija gada laikā nav spējusi tikt pie konkrētākas versijas," kritisks par policijas veikumu gada laikā ir nošautā advokāta brālis Kristaps Bunkus.

Saziņu ar izmeklētājiem viņš raksturo kā neproduktīvu. Pēdējos mēnešos ģimene aktīvi lūgusi policijai informāciju par paveikto, bet sekojušas atbildes, ka norit intensīvs un mērķtiecīgs darbs.

Lūgums pēc palīdzības pie Iekšlietu ministra

Kristaps Bunkus arī ticies ar Iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), tomēr pārrunājuši vispārīgas lietas, nevis konkrēto lietu. "Man nav tiesību aiziet pie izmeklētāja, paprasīt atvērt lietu un uzrādīt, ko viņš tur dara vai nedara," saka Ģirģens.

Attiecīgi ģimene lūgusi Ģirģenu izvērtēt, vai Ķuzis "nav apzināti maldinājis sabiedrību par Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas gaitu un, ja ir, tad vērtēt viņa atbilstību amatam".

Paziņojumā medijiem arī skaidrots, ka katru reizi, kad ģimene vērsusies pie VP, lūdzot informāciju par izmeklēšanas gaitu, tai ir atteikts, aizbildinoties ar "izmeklēšanas noslēpumu".

Šopavasar lietā nomainīts uzraugošais prokurors

Jeļenas Kušakovas vietā stājies Aldis Lasmanis. Iemesls – Kušakova pašlaik gatavojas debatēm Zolitūdes traģēdijas lietā.

Lasmanis divos gadījumos fiksējis, ka lietas galvenais izmeklētājs Oļegs Koļcovs ignorējis likumu, nesniedzot atbildes uz pieteikumiem. Koļcovs īsu brīdi nepildīja galvenā izmeklētāja pienākumus. Tagad viņš pie tiem atgriezies. Kā skaidro Valsts policijā, izmaiņas nebija saistītas ar izmeklēšanas darba kvalitāti, bet citiem apsvērumiem.

Policija Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanā sadarbojas ar trīs NVS valstīm

Policija izvērsusi plašu starptautisko sadarbību, kas ietver informācijas apmaiņu un tiesiskās palīdzības lūgumus. Jau iepriekš izskanējis, ka informācijas apmaiņa notiek ar piecām ES dalībvalstīm. Valstu nosaukumi netiek atklāti.

NVS patlaban darbojas bijušās padomju republikas - Baltkrievija, Krievija, Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Starptautiskajā sadarbībā tiek izmantoti starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas "Interpols" un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras "Eiropols" kanāli.

Kopš slepkavības policija nopratinājusi vairāk nekā 150 lieciniekus un aptaujājusi vairāk nekā 200 personas.

Tāpat lietā nozīmētas vairāk nekā 20 ekspertīzes.

Patlaban aizdomās turētā statuss nevienai personai nav piemērots.

Foto: Māja Mežaparkā, kur mitinājās Bunkus

Uz augšu