Apsūdzēta bijusī IeM amatpersona par spiegošanu Krievijas Federācijas labā. Latvijā pirmo reizi tiesai nodota tik apjomīga lieta
Papildināts

Tiesa; ilustratīvs foto.

FOTO: Reuters/ScanPix

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu bijušās Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersonas Oļega Buraka apsūdzībā par spiegošanu Krievijas Federācijas izlūkdienesta uzdevumā. Persona apsūdzēta arī par pornogrāfiska rakstura materiāla apriti. Tik apjomīga lieta, kurā kāda persona tiktu apsūdzēta par spiegošanu, Latvijā tika izmeklēta pirmo reizi, portālu "Apollo" informēja Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Saskaņā ar apsūdzību, persona ilgstoši pret materiālu atlīdzību vāca un Krievijas Federācijas izlūkdienestam nodeva neizpaužamas ziņas un ziņas, kas satur valsts noslēpumu.

Laika posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam viņš tikās ar izlūkdienesta pārstāvjiem un nodeva savāktās ziņas. Dokumenti tika vākti vēl ilgstošākā laika posmā. Ziņu nonākšana Krievijas Federācijas izlūkdienestu rīcībā rada apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.  

Bijusī amatpersona apsūdzēta arī par pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kuros attēlota cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku un dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā.

Bez tam viņš veicis arī šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas un sprāgstvielas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas un sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu un pielāgotu ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu.

Kopumā apsūdzētais izdarīja sešus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 85. panta otrajā daļā, Krimināllikuma 166. panta otrajā daļā, Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā, Krimināllikuma 237.1 panta otrajā daļā.

Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

LETA jau ziņoja, ka šo lietu sākotnēji izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD). Tas uzskatīja, ka Latvijas pilsoņa nodotā informācija bija vērtīga Krievijas specdienestam un nodarīja nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Izmeklēšanas laikā VDD veica divas sankcionētas kratīšanas ar Latvijas pilsoni saistītos objektos, kuru laikā izņēma vairākus datu nesējus, kas saturēja vairāk nekā 13 000 failus. Šo procesuālo darbību laikā tika atrasti arī divi pašizgatavoti šaujamieroči, dažāda veida patronas, kā arī sprāgstvielas, kuru iegādei un glabāšanai personai nebija izsniegta atbilstoša atļauja.

Tāpat kratīšanu laikā ar personu saistītos objektos tika konstatētas dažādas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, kuras fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

VDD Buraku aizturēja pērn 16. oktobrī.

Viņš 2006. gadā atvaļinājās no IeM, sasniedzot izdienas pensijas vecumu. Buraks ieņēma Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieka amatu.

2006.gadā viņa vārds pieminēts laikraksta "Vestji Segodnja" publikācijā, kuru sagatavojis patlaban no partijas "Saskaņa" saraksta 13. Saeimā ievēlētais Nikolajs Kabanovs (S). Kabanovs toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai.

Buraks savulaik dienējis Afganistānā un "Vestji Segodnja" rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu.

Rakstā arī paustas Buraka aizdomas, ka notiek vēršanas pret viņu, jo vēlējies cīnīties pret korupciju IeM.

Naudas sods saņemts arī tad, kad IeM vadījusi Linda Mūrniece. Arī toreiz Buraks sodīts par nepietiekamām valsts valodas prasmēm, norādīts laikraksta "'Čas" 2009.gada publikācijā. Laikrakstā skaidrots, ka Buraks vairākkārtēji tiesājies gan ar IeM, gan arī Valsts valodas centru.

Uz augšu