Spēkā stājusies ES pretrunīgi vērtētā autortiesību direktīva. Ko tā ietekmēs?

Ilustratīvs attēls

FOTO: www.pexels.com

Ceturtdien, 6. jūnijā, stājušās spēkā pretrunīgi vērtētās izmaiņas Eiropas Savienībā (ES) autortiesību noteikumos, un dalībvalstīm doti divi gadi, lai iestrādātu šīs izmaiņas savos likumos.

"Tirgus parādīs, ka šie ir godīgi noteikumi," pavēstīja ES budžeta komisārs Ginters Etingers, kurš ierosināja šīs reformas 2016. gadā, kad ieņēma ES digitālās ekonomikas komisāra amatu.

Taču reforma izpelnījās spēcīgu kritiku, sevišķi par "augšupielādes filtriem", kas atpazīst un izfiltrē saturu, ko aizsargā autortiesības.

Kritiķi bažījas, ka tas var ierobežot vārda brīvību un pieeju informācijai internetā.

Martā pirms balsojuma Eiropas Parlamentā (EP) vairākās bloka dalībvalstīs notika protesti pret šīm reformām.

Etingers sacīja, ka protesti nav bijis nekāds pārsteigums. "Tie bija paredzami," sacīja komisārs, norādot, uz spēles liktas konfliktējošas intereses.

"Mēs tās rūpīgi izsvērām," viņš piebilda.

Tradicionālie mediju uzņēmumi un mākslinieki atbalsta šo reformu, kas tos nostādījusi pret tīmekļa milžiem un interneta brīvības atbalstītājiem.

Direktīvas mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta lieluzņēmumus kā "YouTube", "Facebook" un "Google News".

Direktīvas nolūks ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem - īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem - būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Tas tiks panākts, padarot interneta platformas tieši atbildīgas par tajās augšupielādēto saturu. Tāpat ziņu izdevējiem būs tiesības pārstāvēto žurnālistu vārdā panākt vienošanos par viņu radīto materiālu izmantošanu ziņu apkopotājos.

Direktīvā iekļauta virkne noteikumu vārda brīvības saglabāšanai internetā.

Dalīšanās ar ziņu rakstu fragmentiem arī turpmāk netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumu, taču direktīva neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Tas nozīmē, ka ziņu pieteikumi - ja vien tie būs ļoti īsi - arī turpmāk parādīsies "Google News" ziņu plūsmā.

Noteikumi arī turpmāk ļaus augšupielādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai parodēšanas nolūkā. Tiesības dalīties ar "mēmēm" un GIF datnēm tiks aizsargātas vēl stingrāk nekā līdz šim.

Noteikumi neattieksies uz materiālu augšupielādi nekomerciālās tiešsaistes enciklopēdijās, piemēram, Vikipēdijā. Jaunuzņēmumu platformām tiks piemēroti vienkāršoti noteikumi.

Autori un izpildītāji varēs pieprasīt papildu atlīdzību, ja sākotnējā vienošanās par viņu darbu izmantošanu, salīdzinot ar izplatītāja gūto peļņu, būs paredzējusi "neproporcionāli zemu" atlīdzību.

Direktīva arī paredz, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus varēs vieglāk izmantot pētniecībā, kurā nepieciešama liela apjoma teksta un datu pārmeklēšana (tekstizrace un datizrace). Saskaņā ar vienošanos autortiesības netiktu piemērotas saturam, kas izmantots mācību vai ilustrācijas nolūkos.

Direktīva arī ļaus bez maksas izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus kultūras mantojuma saglabāšanai.

Līdz šim interneta uzņēmumi nebija pietiekami motivēti sniegt taisnīgu atlīdzību autortiesību turētājiem, jo tie nav atbildīgi par platformu lietotāju augšupielādēto saturu.

Uzņēmumiem saturs jādzēš tikai tad, kad to pieprasa tiesību turētājs. Šī kārtība ir sarežģīta un negarantē taisnīgu atlīdzību. Padarot interneta uzņēmumus atbildīgus par saturu, uzlabosies tiesību turētāju - īpaši mūziķu, izpildītāju un tekstu autoru, ziņu izdevēju un žurnālistu - iespējas panākt sev labvēlīgākas vienošanās ar interneta platformām, norādījis EP preses dienests.

Uz augšu