Pētījums: Latvijā nākamajā desmitgadē vecuma dēļ būs jānomaina katrs otrais skolotājs

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi un 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums liecina, ka skolotāju vidējais vecums OECD un TALIS dalībvalstīs ir 44 gadi, bet vidējais skolotāju vecumā virs 50 gadiem īpatsvars ir 34%.

Aptaujas rezultāti liecina, ka skolotāja profesija bijusi pirmā karjeras izvēle 74% Latvijas skolotāju un 67% skolotāju OECD valstīs.

Atbildot uz jautājumu par to, kādu iemeslu dēļ viņi izvēlējās šo profesiju, vismaz 93% Latvijas skolotāju apgalvojuši, ka

šo profesiju izvēlējušies, lai spētu ietekmēt bērnu attīstību vai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Latvijā skolu direktoru vidējais vecums ir 54 gadi, kas ir augstāks rādītājs nekā vidējais direktoru vecums OECD valstīs un TALIS dalībvalstīs, kur tas ir 52 gadi. Turklāt 25% direktoru Latvijā ir vecumā virs 60 gadiem salīdzinājumā ar 20% šī vecuma direktoru OECD valstīs.

"Kā Izglītības un zinātnes ministri mani uztrauc aina ar direktoriem - jūtamā sieviešu vadītāju dominance, direktoru vecums un studiju posmā neapgūta vadības teorija," preses konferencē sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Ministre uzskata, ka nepieciešama direktoru izglītība personāla vadībā un likumdošanā, lai direktori ir izglītoti par skolas vadības problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Latvijā 84% no skolu direktoriem ir sievietes, savukārt sieviešu īpatsvars skolotāja profesijā ir pat 89%. OECD valstīs šie rādītāji ir krietni citādāki - tur 47% no skolu vadītājām ir sievietes, bet no skolotāju kopskaita sievietes vidēji veido 68%.

Dzimumu sadalījumu pedagoģijā ministre uzskata par akūtu problēmu.

"Dažiem vīriešiem 15 līdz 18 gadi jāpavada sievišķā koncepta dominējošā sabiedrībā. Lai cik spēcīga un tradicionāli bagāta ģimene būtu, tas noteikti atstāj iespaidu," apgalvoja Šuplinska. Viņa gan situāciju nevērtēja kā labu vai sliktu, tomēr, lai izlīdzinātu valsts attīstības un domāšanas spektru, esot jāpieaug vīriešu pedagogu skaitam.

Ministre stāstīja, ka 2020. gadā plānots sākt īstenot jaunu pedagogu izglītības programmu. Lai panāktu mērķtiecīgu cilvēku ienākšanu skolās, būšot obligāta prasība pildīt psiholoģisku testu.

"Pētījumā iegūtā informācija tiks iekļauta jaunajā studiju programmā pedagogiem, lai risinātu vadības un līderības jautājumus, jo skolotājiem, kuri kļūst par direktoriem, ir jābūt spējīgiem un prasmīgiem vadīt skolu," piebilda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske.

TALIS aptauja pirmo reizi notika 2008. gadā un tajā piedalījās 24 valstis. 2013. gadā notika otrais aptaujas cikls, kurā pirmo reizi piedalījās arī Latvija. Šajā aptaujā tika salīdzinātas 34 valstu izglītības sistēmas.

Aptaujas ciklā, kas norisinājās 2018. gada vasarā, dalībnieku skaits sasniedza 48 valstis no visiem pasaules kontinentiem. Latvijā aptaujā piedalījās 137 skolu 2314 skolotāji.

TALIS 2018. gada pētījumā ir iekļautas deviņas galvenās tēmas - skolotāju mācību prakses, skolas vadība, skolotāju profesionālās prakses, skolotāju izglītība un sākotnējā sagatavošana darbam, skolotāju atgriezeniskā saite un izaugsme, skolas iekšējais klimats, apmierinātība ar darbu, ar skolotāja profesiju saistītās cilvēkresursu problēmas un attiecības ar ieinteresētajām pusēm, kā arī skolotāju pašefektivitāte.

TALIS 2018 aptaujas rezultāti tiks izdoti divos sējumos. Pirmais sējums "Skolotāji un skolu vadītāji - pilnveide visa mūža garumā" publicēts tagad un pēta skolotāju zināšanu un prasmju aspektu, kā arī skolu vadītāju profesionalitāti. Otrs sējums "Skolotāji un skolu vadītāji - augstu novērtēti profesionāļi" tiks publicēts 2020. gada sākumā, un tajā tiks pētīti profesijas prestiža, karjeras iespēju, sadarbības kultūras un atbildības, kā arī autonomijas jautājumi.

Uz augšu