Vai piesārņojums, ko rada plastmasa, atņem cilvēkiem skābekli?

FOTO: Reuters/ScanPix

Plastmasas atkritumi pasaules okeānus un jūras vidi ietekmē ļoti negatīvi, nogalinot putnus un citus dzīvniekus, kuri plastmasas daļas notur par ēdienu un norij. Mikroplastmasa iekļūst barības ķēdē un nonāk atpakaļ pie mums - zivīs un putnu gaļā, ko mēs apēdam, ziņo laikraksts "Time".

Plastmasas piesārņojums okeānos katru gadu rada aptuveni 13 miljardus dolāru lielus zaudējumus, kā arī negatīvi ietekmē nozīmīgas baktērijas okeānos.

Kā rakstīts izdevumā 'Time", baktērijas "prochlorococcus", ir izkaisītas okeāna ūdens virsējos 200 metros un ir ļoti svarīgas dažādos procesos, kas norisinās nevien ūdenī, bet arī uz zemes. Šīs sīkās baktērijas tiek dēvētas par okeāna neredzamo mežu, jo to funkcijas ir ļoti līdzīga zemes augu funkcijām. Proti, "prochlorococcus" fotosintēzes organismi, kuri izmanto saules gaismu, lai ogļskābo gāzi pārvērstu par skābekli.

Šīs baktērijas saražo aptuveni desmit procentus no visa skābekļa, ko mēs elpojam. Viena lāse okeāna ūdens satur aptuveni 20 tūkstošus šo baktēriju, tomēr par spīti to pārpilnībai modernajā zinātnē tās ir pazīstamas vien 15 gadus.

Pavisam nesen Austrālijas zinātnieki atklāja, ka šīs baktērijas ir ļoti jūtīgas pret plastmasas piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē to augšanu, funkcijas un skābekļa ražošanu.

Laboratorijas apstākļos zinātnieki dažādos okeāna dziļumos dzīvojošas baktērijas pakļāva ķimikālijām, kuras izdala divi populārākie plastmasas izstrādājumi: polivinilhlorīds (PVC) un plastmasas maisiņi, kas tiek ražoti no augsta blīvuma polietilēna.

Zinātnieki atklāja, ka šīs ķimikālijas negatīvi ietekmēja baktēriju attīstību un skābekļa daudzumu, ko tās spēja saražot.

Ja netiks pieņemti lēmumi un uzsākta strauja rīcība, lai ierobežotu plastmasas piesārņojumu okeānos, mūs var gaidīt visai bēdīga nākotne.

Uz augšu