Daudzi gaida mīlestību līdz kapa malai, taču iegūst vilšanos. Bieži vien cilvēki ir gatavi partnerim dot visu, taču no tiem pieprasām to pašu. Daudzi pat nenojauš, ka viņu gaidas attiecībās arī ir galvenais iemesls, kāpēc tās pārtrūkst, vēsta portāls "Psychologies".
Portāla speciālisti apgalvo, ka gaidas attiecībās veidojas uz cilvēka agrīnās pieredzes bāzes. Bērni gaida, ka vecāki tos pabaros, aizsargās un atbalstīs. Taču ir vecāki, kas pienācīgi nepilda šos pienākumus - ilgi atstāj bērnus vienus pašus, nereaģē uz lūgumiem un prasībām, ir auksti pret bērniem. Ja bērnam neizdodas iegūt no vecākiem uzmanību, tas jūtas pamests un nevajadzīgs. Viņā iemājo pārliecība, ka viņš nav pelnījis mīlestību.
Pieaugot, cilvēki vēlmi izjust mīlestību un uzmanību, kuru nav saņēmuši no vecākiem, pārnes uz citiem cilvēkiem. Daudzi no draugiem un mīļotajiem gaida, ka tie piepildīs to, kā viņiem trūcis bērnībā. Ja kāds izrāda laipnību, tie ir gatavi šim cilvēkam pilnībā uzticēties. Daudzi, gluži kā bērnībā, tic: ja tie labi uzvedīsies, izredzētais cilvēks to noteikti novērtēs to un neapšaubāmi iemīlēsies. Ja kāds nav gatavs uzņemties šo lomu, tie zaudē interesi un pārtrauc attiecības, neļaujot tām attīstīties.
"Viņš saprot mani no pusvārda. Es viņu jūtu pat no attāluma. Starp mums ir telepātiska saikne."
Kad partneri ir aizrāvušies viens ar otru vai ilgi dzīvo kopā, viņi patiešām noskaņojas uz viena viļņa, taču doma, ka kādam ir jāuzmin mūsu vārdu un rīcības jēga, ved pie vilšanās un nošķirtības no realitātes. Nav nejaušība, ka ticība tam, ka otrs cilvēks zina mūsu noslēpumainākās domas un sazinās ar mums ar slepenu zīmju palīdzību, bieži vien nāk kopā ar psihiskiem traucējumiem. Piemēram, cilvēki, kas cieš no šizofrēnijas, var izveidot iedomātas attiecības ar mazpazīstamiem cilvēkiem, gaidīt no tiem ziņas, norādījumus un aizsardzību.
Nesaprašanās ir visiem. Lai cik saticīgi kāds dzīvotu, vienalga gadās strīdi. Ir pāri, kas tik ļoti tic tam, ka laime nav savienojama ar strīdiem, ka cenšas no tiem izvairīties ar visiem līdzekļiem. Rezultātā sakrājas pretenzijas, kas agri vai vēlu eksplodē ar pagalam iznīcinošu spēku.
Lai attiecības būtu veselas un spēcīgas, tām ir jāattīstās. Katrs no mums dzīves laikā piedzīvo iekšējās pārmaiņas, krīzes, maina savus uzskatus un prioritātes. Uzskatīt, ka attiecībām visu laiku ir jābūt tādām, kādas tās bija sākumā, nozīmē noliegt cilvēka dabas mainīgumu.
Partneriem ir svarīgi pavadīt laiku kopā, lai labāk saprastos, uzturētu siltumu un pieķeršanos. Taču - tajā pašā laikā katram no mums ir savas intereses. Katram ir vajadzīgs laiks sev. Tiekšanās par visām varītēm dalīt visu dzīvi uz divi var novest pie abpusējas spriedzes un attālināšanās.
Viens no izplatītākajiem maldiem – harmoniskas attiecības attīstās gludi. Tiklīdz pāris saskaras ar strīdiem un aizvainojumu, tas liecina par to, ka partneri jau sākotnēji ir izvēlējušies nepareizo.
Nevienas attiecības nevar būt ideālas no paša sākuma. Tāpat kā dzīve kopumā, ir kļūdas un mēģinājumi. Ja pirmais nopietnais strīds kādam no partneriem liek šaubīties par savu izvēli, tad viņam ir vērts padomāt par to, vai viņš ir gatavs nopietnām attiecībām.
