Pk 26.02.2021.

Atklāts jauns piesārņojuma veids - "plastmasas garozas" fenomens

FOTO: AP/Scanpix

Pētnieki šo fenomenu pirmo reizi pamanīja 2016. gadā, domājot, ka tā ir tikai sagadīšanās. Tomēr tikai līdz brīdim, kad noskaidrojās, ka 10 procenti akmeņu uz Madeiras salas Portugālē ir burtiski sakausēti kopā ar sīkiem plastmasas gabaliņiem.

Tā saucamo plastmasas garozas fenomenu pirmo reizi atklāja pētnieks Ignacio Gestoso kopā ar pētnieku komandu. Protams, plastmasas piesārņojums okeānos un piekrastēs nav nekas jauns, tomēr plastmasas un akmeņu kombinācija tādā formā, kādā to atklāja pētnieki, pavisam noteikti ir.

Jūras ekologi atklāja, ka zilās plastmasas polietilēna skaidas ir “ieēdušās” pludmalē izkaisīto akmeņu virsmās. Sākotnēji pētnieki to noturēja par retu anomāliju, tomēr vēlāk atklājās, ka plastmasa atrodas 10 procentos Madeiras piekrastes akmeņu.

Šī "plastmasas garoza", ko atklāja Gestoso ar pētnieku komandu, tiek uzskatīta par pilnīgi jauna veida plastmasas piesārņojumu.

FOTO: AP/Scanpix

Pētnieki kopš 2016. gada ir jau vairākas reizes devušies uz Madeiras piekrasti, lai noskaidrotu vairāk par šo piesārņojumu. Jaunākais pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Science of the Total Environment".

"Plastmasas atkritumi ir viena no visplašāk sastopamajām piesārņojuma problēmām uz mūsu planētas mūsdienās. Šāda veida piesārņojums īpaši skar jūras un okeānus. Problēmas dimensija ir tik plaša, ka mūsu ēras laikā varētu rasties pat atsevišķs plastmasas sedimenta slānis," rakstīts pētījuma ievadā.

Citiem vārdiem sakot, okeānos ir tonnām plastmasas atkritumu, savukārt mikroplastmasa, ko norij, piemēram, zivis, nokļūst arī mūsu organismos. Tieši tāpēc daudzi zinātnieki uzskata, ka plastmasa atstās ziņas par sevi arī planētas ģeoloģiskajā vēsturē.

FOTO: Ignacio Gestoso/Science of The Total Environment Volume 687, 15 October 2019, Pages 413-415

Kā rakstīts ziņu izdevumā "Sky News", plastmasas garoza varētu būt drauds nevien reģionālajai jūras dzīvībai, bet arī vietējiem koraļļiem un zvejniecībai.

Tiesa, pētnieki vēl nav līdz galam izpētījuši šo fenomenu, tomēr loģiskākā teorija ir tāda, ka plastmasas skaidas ar akmeņiem savienojušās brīdī, kad piesārņotie okeāna ūdeņi triekušies pret piekrastes akmeņiem un klintīm.

"Kā jūras ekologs es gribētu secinājumus balstīt uz fiziskiem atradumiem, nevis teorijām par šo jauno piesārņojuma veidu," Gestoso stāstīja izdevumam "Gizmodo".

Gestoso kopā ar zinātnieku komandu pašlaik plāno atgriezties Madeiras piekrastē, lai noskaidrotu, kurā vietā visvairāk un kāpēc atrodami akmeņi ar plastmasas garozu.

Redaktors iesaka