Savvaļas dzīvība Černobiļā pašlaik kūsā un vairojas. Kāpēc daba necieta no radiācijas?

Černobiļas AES 4. reaktors mūsdienās.

FOTO: AP/Scanpix

Černobiļas teritorija 2600 kvadrātkilometru rādiusā joprojām ir slēgtā zona cilvēkiem, taču savvaļas dzīvībai šis aizliegums maz ko nozīmē. Zināms, ka Černobiļas teritorijā mīt vilki, mežacūkas un lāči, bet, ja runājam par augiem, tad jāsaka, ka pēc sprādziena daudzi augi nemaz negāja bojā, bet, tie kuri tika iznīcināti, atkopās jau trīs gadu laikā pēc katastrofas.

Ja cilvēki vai dzīvnieki saņemtu to radiācijas daudzumu, ko saņēma augi viskritiskākajās teritorijās, tiem nebūtu nekādu izredžu izdzīvot. Tāpēc rodas jautājums – kāpēc augi ir tik izturīgi pret radiāciju? Atbildi izdevumā "The Conversation" sniedz biologs Stjuarts Tomsons.

Tātad, lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir nepieciešams saprast, kā radiācija no kodolreaktora ietekmē dzīvās šūnas.

Černobiļas radioaktīvais materiāls ir nestabils, jo nemitīgi izdala daļiņas un viļņus, kas sagrauj šūnu struktūras vai rada reaktīvas ķimikālijas, kas uzbrūk šūnu mašinērijai.

Lielākā daļa šūnas bojājuma gadījumā spēj atjaunoties, tomēr šūnu DNS ir izņēmums. Lielāka apstarojuma gadījumā DNS tiek sakropļots un šūna mirst. Mazāks radiācijas līmenis var izraisīt mazākus bojājumus mutāciju formā, ietekmējot to, kā šūna funkcionē, piemēram, liekot tai kļūt par vēža šūnu, kas nekontrolējami dalās un izplatās pa visu ķermeni.

Foto: Dzīvnieki, kas mīt Černobiļā

Dzīvniekiem tas, lielākoties, nozīmē nāvi, jo to šūnas un sistēmas ir ļoti specializētas un neelastīgas. Dzīvnieku bioloģija ir kā sarežģīta mašīna, kurā katrai šūnai un orgānam ir sava vieta un funkcija, turklāt visām mašīnas daļām ir jāsadarbojas, lai indivīds varētu izdzīvot. Cilvēks, piemēram, nespēj dzīvot bez smadzenēm, plaušām vai sirds.

Savukārt augi, salīdzinoši ar mums, ir attīstījušies daudz elastīgāki un organiskāki. Ņemot vērā, ka augiem ir nekustīgs dzīvesveids, tiem nekas cits neatliek, kā pielāgoties apkārtējās vides apstākļiem. Augiem nav noteiktas struktūras kā dzīvniekiem. Augu šo struktūru rada atkarībā no apstākļiem. Vai nu tie izdzen garākas saknes, vai garāku kātu, platākas lapas un tamlīdzīgi.

Atšķirībā no dzīvnieku šūnām gandrīz visu augu šūnas spēj dalīties, izveidojot jaunas šūnas neatkarīgi no tā, kādas ir vajadzīgas augam. Tieši tāpēc dārznieki spēj no sīkas auga daļas izaudzēt pavisam jaunu augu.

Tas nozīmē to, ka augi spēj mirušās šūnas vai audus spēj nomainīt pret jaunām daudz efektīvāk un vieglāk nekā dzīvnieki. Un šajā gadījumā nav svarīgi, vai auga bojājumu ir radījis dzīvnieks vai radiācija.

Lai arī radiācija un cita veida DNS bojājumi var augiem izraisīt audzējus, mutētās šūnas parasti nevar nokļūt no vienas auga daļas citā. Audzējs augam reti kad ir nāvējošs, jo augs spēj atrast veidu, kā tikt galā ar bojātajiem audiem.

Interesanti ir arī tas, ka pastāvīgās radiācijas ietekmē daži Černobiļas augi, šķiet, izmanto īpašu mehānismu, lai aizsargātu savu DNS. Šis mehānisms augiem attīstījies gadu laikā.

Dzīvība ap Černobiļu pašlaik kūsā un vairojas.

Daudzu augu un dzīvnieku populācija ir kļuvusi pat lielāka par tādu, kāda tā bija pirms katastrofas. Tiesa, šai teritorijai vēl ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai tā atkoptos pilnībā.

Uz augšu