Parasti no Saules sistēmas planētām vislabāk var atšķirt tieši Saturnu, tā ikonisko gredzenu dēļ. Saturna gredzeni ir lielākie un spožākie planētu gredzeni Saules sistēmā - tie varētu ietvert sevī sešas planētas Zemes. Diemžēl Saturns ne vienmēr izskatīsies šādi, jo tā gredzeni sāk pazust, vēsta portāls "Businessinsider".
Saturns zaudē savus ikoniskos gredzenus daudz ātrāk, nekā zinātnieki paredzēja. Šobrīd uz Saturna līst 10 000 kilogramu smags lietus no gredzeniem ik sekundi. Tas ir pietiekami ātri, lai pusstundas laikā piepildītu Olimpiskajām spēlēm paredzēta baseina tilpumu.
Saturna gredzeni sastāv no ledus un klintīm. Gredzeni ir nemitīgā Saules UV staru pakļautībā, kā rezultātā ledainās daļiņas iztvaiko, veidojot lādētas ūdens molekulas, kas mijiedarbojas ar Saturna magnētisko lauku daļa līst uz Saturna, daļa sadeg atmosfērā.
Zinātnieki ir pazīstami ar pētījumiem par planētas gredzeniem kopš 80. gadiem, kad NASA "Voyager" misija pirmo reizi pamanīja noslēpumainas, tumšas sfēras, kas izrādījās Saturna magnētiskajos laukos esošās lietus joslas.
Toreiz pētnieki lēsa, ka gredzeni pilnībā izzudīs 300 miljonu gadu laikā. Bet NASA "Cassini" kosmosa kuģa novērojumi sniedz skaudrāku prognozi.
Pēc Saturna izpētes 2017. gadā, kad "Cassini" spēja labāk apskatīt Saturna ekvatora lietusgāžu daudzumu un atklāja, ka situācija ir nopietnāka nekā iepriekš domāts. Ar šiem novērojumiem zinātnieki aprēķināja, ka gredzeniem palikuši vien tikai 100 miljoni gadu.
Saturns izveidojās aptuveni pirms 4,5 miljardiem gadu, bet pētījumi liecina, ka tā gredzeni ir tikai 100 - 200 miljonus gadus veci, kas nozīmē, ka tie ir jaunāki par dinozauriem.
