Rīga uzdarbojas kapu zagļi (2)

Kāda sieviete sava brāļa un tēva atdusas vietu Pļavnieku kapos nebija apmeklējusi divas nedēļas, kad pēkšņi tika saņemts zvans no kādas radinieces. Kapos notikusi zādzība – pazudušas teju visas granīta apmales.

Apmales bijušas kārtīgi iecementētas, tomēr garnadži tās acīmredzot mācējuši noņemt akurāti, un šādas darbības visdrīzāk neuztver kā zaimošanu, bet gan par biznesu.

Materiālie zaudējumi lēšami vairāku tūkstošu eiro apmērā. Morālais pāridarījums nav novērtējams naudā, saka Jana un piebilst, ka pamanīt aizdomīgu rosību pie svešām kapu kopiņām praktiski nav iespējams. Teritorija ir milzīga, turklāt kapu apmeklētāji viens otru nepazīst, tāpēc sieviete meklējusi palīdzību internetā.

Arī par policijas darbu Janai ir ko piebilst. Sieviete stāsta, ka jau sākumā inspektors, kas strādā ar viņas lietu, pateicis atklāti, ka viņiem trūkst līdzekļu un nākošajā dienā izmeklēšana tiks slēgta.

Valsts policijā par šo gadījumu nekādus komentārus nesniedza, vien piebilda, ka lietā neviena aizturētā nav. Diemžēl šāda veida noziegumu atklāšanas statistika ir zema, kapos trūkst kontroles. Būtībā nevienā no teritorijām nav diennakts apsardze, un tikai retos gadījumos parādās pašvaldības policijas patruļas.

Kapsētu pārvaldes novērojumi liecina, ka visbiežāk zādzības notiek diennakts tumšajā laikā, it īpaši brīvdienās, kad teritorijā netiek veikti rakšanas un apsaimniekošanas darbi.

Kamēr pie kopējas problēmas risināšanas tiek strādāts, kapu kopiņu īpašniekiem tiek ieteikts pašiem rūpēties par drošību. Kā viens no risinājumiem tiek piedāvāts apbedījumu vietas apdrošināt. Zādzības riskus mazina arī granīta apmaļu un pieminekļu gravēšana.

Taču, kā prakse pierādījusi - visrūdītākajiem zagļiem netraucē arī tas, jo pēc zādzības gravējumi darbnīcā tiek noslīpēti un prece pārdota kā jauna.