Jauniešiem tuvākajā laikā jāpieņem izšķiroši lēmumi par to, kurā mācību iestādē studēt. Vai to darīt Latvijā vai ārvalstīs? Palīdzēt izdarīt izvēli varētu prestižais universitāšu tops. Tiesa, Latvijas augstskolas turpina atrasties topa lejasgalā, vēsta "LNT Ziņas".
Rūta studējusi Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) žurnālistiku, ieguvusi Latvijas universitātē (LU) bakalaura grādu komunikāciju zinātnē un vēlāk maģistra grādu Brīvajā Briseles Universitātē.
"Meklēju programmas, kas ir angļu valodā," viņa ir pārsteigta, cik būtiskas atšķirības novērojamas mācību procesā universitātēs Latvijā un Briselē.
"Mums bija ļoti daudz vieslekcijas un tā ļoti lielā pievienotā vērtība, kas bija, bija šis te pētniecības institūts, kas bija savienots ar universitāti, un šie te pētnieki nāca un stāstīja, ko viņi ikdienā dara."
Latvijā studējot, pietrūcis arī prakses, lai spētu sajust, ka tas, ko mācies, noderēs tālākajās darba gaitās. Universitāšu krasi atšķirīgais vērtējums redzams arī prestižajā QS Top Universities jaunākajā 1000 augstāko mācību iestāžu reitingā. Rūtas minētā Briseles universitāte ir 195. vietā, bet Latvijas trīs universitātes nepārkāpj 700. vietu.
Universitāšu pārstāvji saka, ka tās aktīvi strādā pie reitingu uzlabošanas, iespēju robežās attīstot vērtējumam svarīgos virzienus, tai skaitā zinātnes un pētniecības jomā.
Paaugstinot ārvalstu studentu īpatsvaru, sadarbību ar industriju un reputāciju kopumā, Rīgas tehniskajai universitāte (RTU) pakāpusies no 751.-800. vietu grupas uz 700.-750. vietu grupu.
"Mums ir izdevies strauji kāpināt mūsu zinātniskās darbības rezultātus, publikācijas, kā arī mums izdevies piesaistīt arvien lielāku un lielāku skaitu finansējuma no uzņēmumiem dažādu pētījumu veikšanai," saka RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps.
Par to, ka ir pārspēta šobrīd reitingos ierādītā 801.-1000. vietu grupa, ir pārliecināts RSU. Dubultots starptautiski citētu publikāciju skaitu, pētniecībā no pašu līdzekļiem investēts pusotrs miljons eiro, katrs sestais ir viesprofesors, ārvalstu studenti veido ceturto daļu no studējošajiem.
Viņš analizē periodu pirms trim četriem gadiem: "Ja šodien mēs skatītos pagājušā gada rezultātus, tad mēs redzētu, ka mēs esam krietni augstāk. Faktiski tas kuģis iet uz augšu, un mēs cīnāmies par vietu reitingā. Es domāju, ka studējošiem tas nav tik būtiski, tas mums pašiem, varētu teikt, savu spēju ārējs izvērtējums."
"Šī ir labākā universitāte." Zane Prikule-Rūsiņa pēc sešu gadu studijām apguvusi dermatoloģes specialitāti. Viņa uzteica praktisko zināšanu gūšanas iespējas, kas RSU bijušas pat plašākas nekā citviet pasaulē. To novērtē arī viņas studiju biedri no Vācijas, Skandināvijas valstīm.
"Iespējas ļoti plašas, atkarīgs no pašiem, cik dziļi mēs vēlētos iet konkrētajā specialitātē."
Par to, ka pēdējos gados paveiktais vēl nav redzams jaunākajā reitingā minēja arī LU rektors Indriķis Muižnieks. Universitāte joprojām atrodas 801.-1000. vietu grupā, kur noslīdēja pirms gada
"Universitāte pēdējos gados ir pieaugusi, pievienojušies institūti, pievienojušies citas augstskolas un koledžas un ir jāpaiet zināmam laikam, faktiski aptuveni trīs gadu periods, lai visu šo mūsu jauno kolēģu pienesums tiek pareizi uzskaitīts un atspoguļots visos šajos reitinga rādītājos," sacīja Muižnieks.
Krišjāņa Kariņa (JV) valdība deklarācijā apņēmusies panākt, lai vismaz viena Latvijas universitāte iekļūst 500 pasaules labāko vidū. Universitāšu pārstāvji norāda, ka to iespējams izdarīt trīs līdz piecu gadu, ja pašas universitātes strādā efektīvāk un valsts piešķir papildu līdzekļus.
