NEPLP vērtēs Latvijas Radio Ziņu dienesta kritiku valdei, Kaimiņš sagaida profesionālu rīcību

Kā aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP loceklis Patriks Grīva, viņš vēl nav iepazinies ar Latvijas Radio Ziņu dienesta vēstules saturu, taču viņam ir zināms par kopējo situāciju kapitālsabiedrībā.

"Darbinieki vēlas būtisku algas paaugstinājumu, valde par to mūs ir informējusi un spērusi soļus, lai diskutētu ar darbiniekiem par šo jautājumu. Saprotu, ka nav sasniegts vienots redzējums par šo jautājumu starp valdi un darbiniekiem," teica Grīva.

Grīva uzsvēra, ka radio darbiniekiem nav tiesisku iespēju izteikt neuzticību valdei un to var darīt tikai NEPLP kā VSIA "Latvijas Radio" kapitāldaļu turētājs. Līdz ar to Ziņu dienesta darbinieku rīcība būtu jāskata kā aktīva pozīcijas paušana.

NEPLP iepazīsies ar radio darbinieku atklātās vēstules saturu un vēlēsies "dzirdēt arī otru pusi", sacīja Grīva, norādot, ka, visticamāk, jau šodien padome tiksies ar Latvija Radio valdi.

Grīva pauda, ka radusies situācija, kurā konfliktā nonākusi kapitālsabiedrības vadība un darbinieki, nav pieņemama, tāpēc viņš sola ieguldīt darbu, lai situāciju saprastu.

Ņemot vērā Ziņu dienesta izteikto brīdinājumu par iespēju arī streikot, Grīva norādīja, ka tā ir satraucoša ziņa Latvijas Radio valdei.

"Esmu pārliecināts, ka valde ir darījusi maksimālo, lai novērstu šādu iespējamību," vērtēja Grīva.

Uz jautājumu par to, vai viņš saskata pamatojumu Latvijas Radio valdes atlaišanai, Grīva uzsvēra, ka ar "skaļiem paziņojumiem" patlaban nestartēs un NEPLP sākumā ir jāizvērtē situācija un visi apstākļi.

Kā ziņots, Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) aģentūrai LETA sacīja,NEPLP ir steidzami jārīkojas, lai risinātu starp Latvijas Radio valdi un darbiniekiem radušos strīdu.

Viņš norādīja, ka par "kaut kāda veida tehniskām, saimnieciskām iespējamām neizdarībām Latvijas Radio" komisijas deputāti bijuši informēti jau iepriekš. "Mēs to labi ļoti zinājām, signāli mums tika nodoti," teica Kaimiņš.

Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši noteiktajai kārtībai komisija neievēl Latvijas Radio valdi - to dara NEPLP, līdz ar to padomei ir steidzami jāreaģē uz situāciju un tā jārisina.

"Ir jāredz NEPLP darbības, kā viņi skaidros, risinās šo situāciju, jo darbinieki neuzticas saviem vadītājiem. Latvijas Radio nav privāts uzņēmums - tas ir Latvijas sabiedriskais medijs, kura īpašnieki ir Latvijas nodokļu maksātāji, algu maksājot arī NEPLP un Latvijas Radio valdei," norādīja Kaimiņš.

Deputāts atkārtoti uzsvēra, ka komisijai patlaban nav tiesību iejaukties procesā, "kādu saucot uz paklāja, lai risinātu divu pušu strīdu".

"Šajā gadījumā ļoti gaidu indikācijas par NEPLP darbu, jo tas ir padomes uzdevums, par ko tā arī saņem algu. Ja viņi netiks galā ar šo situāciju, tad iejauksies komisija," solīja Kaimiņš.

Latvijas Radio Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša.

Ņemot vērā Ziņu dienesta prasību valdei atkāpties, Latvijas Radio valde uzskata, ka šī brīža situācijā vienīgais pareizais risinājums ir nevis atkāpties, bet visiem kopā cīnīties par finansējuma palielināšanu, uzsvēra Tukiša.

Tukiša pauda, ka Latvijas Radio valde apzinās kritisko situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā. Šī iemesla dēļ sagatavots un iesniegts budžeta pieprasījums nākamajiem trijiem gadiem ar detalizētu pamatojumu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, lai nepieļautu turpmāku sabiedriskā medija vājināšanu un profesionālāko darbinieku aizplūšanu.

"Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu," sacīja Tukiša.

Ziņu dienesta prasība palielināt algas par 31,4% līdz gada beigām prasa gandrīz 100 000 eiro - tādas naudas patlaban uzņēmuma budžetā nav, skaidroja Tukiša, piebilstot, ka kritiska situācija ir ne vien Ziņu dienestā, bet gandrīz visās Latvijas Radio struktūrvienībās.

Tukiša uzsvēra, ka valde iestājas par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu visam Latvijas Radio kolektīvam, budžeta prioritātēs prasot papildu piešķīrumu nepilna miljona eiro apmērā jau no nākamā gada, kā arī kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai spētu sagatavot kvalitatīvu saturu reklāmas raidlaika aizpildīšanai.