Krauze: Šuplinskas paustais par LU rektora vēlēšanām ir "kārtējā prettiesiskā rīcība" no JKP ministru puses

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

FOTO: Zane Bitere/LETA

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) paustais par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu procedūru pirms kompetento iestāžu atzinuma saņemšanas esot "kārtējā prettiesiskā rīcība" no Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) ministru puses, pauda Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Armands Krauze.

Politiķis norādīja, par situācijas prettiesiskumu liecinot tas, ka ministre "bez pamatojuma un bez situācijas analīzes iznāk ar populistisku paziņojumu, kas grauj valsts tēlu, jo runa ir par galveno valsts augstskolu, kurai seko līdzi starptautiskie sadarbības partneri".

ZZS valdes loceklis uzskata, ka ministrei par attiecīgiem izteikumiem ir jādemisionē.

Krauze akcentē, ka Šuplinska šajā jautājuma esot izteikusies "bez juridiskā pamatojuma un pamatojoties tikai uz politiskajiem argumentiem". Latvijas valsts tēla graušana vērtējama kā pretvalstiska darbība, tāpat runa ir par nepieļaujamu "uzbrukumu universitāšu neatkarībai".

Vaicāts par publiski, arī no juristiem izskanējušo kritiku par to, kā tika noteikts rezultāts pirmajā balsošanas reizē par LU rektoru, Krauze, norādīja, ka ministri nevar balstīties tikai uz publiskiem izteikumiem un "saklausīties un izplatīt baumas", jo viņiem vispirms ir jāsaņem atbilstošs atzinums no kompetentajām institūcijām.

Taujāts, kas būtu jādara, ja kompetento iestāžu atzinumā tiktu secināts, ka ir pieļauti kādi pārkāpumi, Krauze norādīja, ka tad būtu jāvērtē, vai tie ir būtiski vai nelieli.

Politiķis arī norādīja, ka šis neesot pirmais "prettiesiskas solis" no JKP ministru puses, un minēja arī kādu citu gadījumu, kas noticis agrāk.

Izglītības un zinātnes ministrija konstatējusi vairākus pārkāpumus nesenajās LU rektora vēlēšanās, un, visticamāk, līdzšinējo rektoru Indriķi Muižnieku amatā neapstiprinās, 11. jūlijā vēstīja "TV3" ziņas.

Šuplinska nav steigusi valdība virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu amatā, tā vietā sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Lai arī oficiāli par pārbaudes rezultātiem tiks paziņots 17. jūlijā, jau šobrīd esot skaidrs, ka Muižnieks par rektoru ievēlēts pārkāpjot normatīvo aktu prasībās.

"Ja jautājat, vai procedūrā ir bijuši pārkāpumi? Tad tie ir un pēc 17. jūlija varēšu pateikt kādi," norādījusi Šuplinska.

Pēc ministres teiktā, Izglītības kvalitātes valsts dienests veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17. jūlijā darbu plānots pabeigt un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka ņemot vērā pārkāpumus, - izvēle, kā tālāk rīkoties būs Muižniekam nelabvēlīga.

"Iespējamie scenāriji ir divi. Ja ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz pārkāpumus procedūrā un nevirza uz valdību apstiprināšanai, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas," skaidrojusi Šuplinska.

LU Satversmes sapulce ārkārtas sēdē augstskolas rektora amatā ievēlēts līdzšinējais rektors Indriķi Muižnieku, taču balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24. maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu.

Savukārt par otru kandidātu - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku.

Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Uz augšu