Piektdien, 12. jūlijā, ASV pierobežā izvietotos imigrantu aizturēšanas centrus apmeklēja viceprezidents Maiks Penss. Šajā pašā dienā par pierobežā redzēto liecības sniedza ASV Pārstāvju palātas locekles no Demokrātu partijas Aleksandra Okasio-Korteza, Rašida Tlaiba un Ajanna Preslija. Abu pušu stāstītais lielā mērā atšķīrās, tomēr bija arī kāds kopsaucējs - aizturētie imigranti dzīvo nepieņemamos apstākļos, vēstīts ārzemju medijos.
Imigrācija bija viena no galvenajām Donalda Trampa minētajām tēmām ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Viņš solīja uzbūvēt sienu uz Meksikas robežas (un likt Meksikai par to samaksāt), kā arī pilnībā apturēt nelegālo imigrāciju.
Divarpus gadu laikā Tramps nav paguvis izpildīt nevienu no šiem solījumiem. Tā vietā ASV ir piedzīvojusi pēdējos gados lielāko migrantu pieplūdumu dienvidu robežā, kur pagaidu aizturēšanas centros atrodas tūkstošiem nelegālo imigrantu no Centrālamerikas un Dienvidamerikas.
ASV iedzīvotāju vidū nav vienprātības par to, kas tieši rada krīzi pie Meksikas robežas. CNN mēneša sākumā ziņoja, ka lielākā daļa Demokrātu atbalstītāju uzskata - pie vainas ir aizturēto imigrantu dzīves apstākļi, kā arī viņi uzskata, ka valdības izvirzītā imigrācijas politika ir nepieņemama.
Republikāņu atbalstītāji savukārt uzskata, ka pie krīzes vainojams lielais imigrantu skaits. Liela daļa arī uzskata, ka šībrīža imigrācijas politika ir atbalstāma.
Penss 12. jūlijā apmeklēja divus migrantu aizturēšanas centru - vienu, kas paredzēts ģimenēm, un otru, kas paredzēts tikai vīriešiem.
Pirmajā varēja redzēt plašas, kondicionētas telpas. Vecāki un bērni sēdēja vai gulēja nelielās gultās, skatījās animācijas filmas un grauza uzkodas.
Viceprezidents centra iemītniekiem jautāja, vai par viņiem pienācīgi rūpējas, uz ko saņēma apstiprinošus galvas mājienus.
Taču otrā migrantu centrā pavērās pavisam cits skats. Pārkarsusi telpa, kurā jūtama spēcīga sviedru smaka un vietas ir tik maz, ka gultas nav iespējams ievietot - imigrantiem jāguļ uz betona grīdas.
Kad CNN jautāja, vai šādi apstākļi ir pieļaujami, Penss atbildēja noraidoši.
Otrajā centrā aizturētie vīrieši žurnālistiem pastāstīja, ka viņi atrodas apsardzībā vairāk nekā 40 dienas. Aizturētie apgalvoja, ka viņiem nav pieejas dušām un zobu birstēm, kā arī kliedza, ka ir izsalkuši.
"Šis nav humāni. Es neesmu terorists," sacīja viens no aizturētajiem.
Robežsardzes virsnieks apšaubīja vīriešu sacīto. Viņš apgalvoja, ka 11. jūlijā esot ieradies treileris ar dušām, tomēr esot iespējams, ka ne visi ir paspējuši nomazgāties. Centrā uz vietas esot 88 000 vienreiz lietojamo zobu birstu, telpas tiekot tīrītas trīs reizes dienā, kā arī aizturētajiem tiekot nodrošinātas trīs siltas ēdienreizes dienā.
Neviens no imigrantiem centrā neatrodoties ilgāk nekā 32 dienas.
Penss sacīja, ka apstākļiem jābūt vienādiem gan ģimenēm paredzētos, gan vientuļiem cilvēkiem paredzētos centros.
Ierēdņi uzskata, ka ģimenēm paredzētajos centros nav novērojama tāda pārapdzīvotība, jo jūnijā Kongress piešķīra papildu 4,6 miljardus ASV dolāru robežsardzei.
Neskatoties uz to, ka daļas aizturēto migrantu dzīves apstākļi ir uzlabojušies, daudziem joprojām nākas atrasties necilvēcīgā vidē.
ASV Pārstāvju palātas locekles no Demokrātu partijas Aleksandra Okasio-Korteza, Rašida Tlaiba un Ajanna Preslija pastāstīja, ko viņas ir redzējušas imigrantu aizturēšanas centrā sievietēm.
"Viņas tiek ievietotas kamerā, kurā nestrādā krāns, tāpēc viņām pasaka, lai dzer no tualetes poda. Mēs pārbaudījām, krāns patiešām nestrādā," sacīja Okasio-Korteza.
"Es ticēju, ka viņu mutēs ir čūlas, jo viņas nesaņem pietiekamu uzturu. Es viņām ticēju, kad viņas sacīja, ka divus mēnešus guļ uz betona grīdas."
Tlaiba pastāstīja, ka runājusi ar kādu robežsardzes darbinieku, kurš pastāstījis, ka pašreizējā stratēģija pierobežā nestrādā. Viņa arī parādīja zīmējumus, ko zīmē centros dzīvojošie bērni - tajos redzami cilvēki aiz restēm.
Preslija stāstīja, ka centros redzētais viņai dara smagu sirdi, tomēr tas neesot nekas, salīdzinot ar ciešanām, ar ko nākas sastapties pierobežā aizturētajiem.
BBC maijā rakstīja, ka kopš pagājušā gada septembra aizturēšanas centros miruši seši bērni. Vēl vairāki ir miruši, cenšoties nonākt ASV. Plašu sabiedrības rezonansi izraisīja pagājušajā mēnesī redzams attēls ar bojāgājušu vīrieti un viņa nepilnus divus gadus veco meitiņu. Viņi noslīka, cenšoties šķērsot ASV robežu.
Plašu nosodījumu izpelnījās arī Trampa ieviestā "nulles tolerances politika", kuras ietvaros bērni tika atšķirti no saviem vecākiem. Pagājušā gada jūnijā CNN ziņoja, ka valdībai nav plāna, ka pēc tam atgriezt bērnus vecāku gādībā.
Gada sākumā "Associated Press" un "US News" rakstīja, ka no ģimenēm izšķirti vairāk nekā 2700 bērni. Jūnija sākumā "NBC News" ziņoja, ka vēl 1700 bērni, iespējams, šķirti no ģimenēm.
"The New York Times" vēstīja, ka jaunākais no ģimenes izšķirtais bērns bijis vien četrus mēnešus vecs.
Pagājušajā gadā tiesa nolēma, ka bērni nekavējoties jānogādā atpakaļ vecāku apgādībā, un vairumā gadījumu tas arī esot izdarīts. Šobrīd likums ļauj bērnus šķirt no ģimenes līdz 72 stundām.
12. jūlijā publicētā Pārstāvju palātas ziņojumā rakstīts, ka vismaz 18 bērni līdz divu gadu vecumam no ģimenes šķirti ilgāk nekā atļauts - no 20 dienām līdz pat pusgadam.
Salija Goza, Amerikas Pediatru Asociācijas jaunievēlētā prezidente, "ABC News" izteicās, ka apstākļu uz robežas dēļ, ļoti iespējams, būs novērojamas ilgtermiņa fiziskās un psiholoģiskās grūtības.
