Pirmo reizi akūtu ozolu kalšanu Latvijā atklāja pirms diviem gadiem, un šajā laikā aizgājuši bojā jau desmitiem ozolu, bet apdraudēti – vēl vairāki simti, vēsta ziņu raidījums "900 sekundes".
Apdraudēti Latvijas ozoli! Ātri izplatās jauna šo koku slimība – akūta kalšana (1)
Talsu pauguraines dabas parks ir viena no pirmajām vietām, kur tika konstatēta akūtā ozolu kalšana. Tagad Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits veic monitoringu gan te, gan vēl vairākās vietās Kurzemē. Viņš šeit ir bijis pirms pusotra mēneša un tagad atkal ieradies, lai varētu salīdzināt, kas notiek ar ozoliem.
"Šis ozols pilnīgi beigts, bet mēs viņu apsekojām maijā otrajā pusē, un viņš vēl bija dzīvs…" secinājumus par jaunākajiem novērojumiem izdarījis Šmits.
Situācija neesot iepriecinoša. No 30 ozoliem, kurus viņš monitorē, trešdaļa ir saslimusi un daži koki nokaltuši pavisam.
Visi ozoli tiek atzīmēti speciālā kartē. Pirmā pazīme, kas norāda, ka koks var būt slims, ir lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas parādās uz ozola stumbra. Kurzemē ir četri parauglaukumi, kur speciālisti seko slimības izplatībai.
"Tā ir jauna lieta visā pasaulē. Visvairāk pētījumi ir Anglijā, kur tas viss arī aizsākās, bet Eiropā tā ir gana jauna lieta. Ne visur ir apzināts, piemēram, lietuvieši saka, ka viņiem nav, bet viņiem ir! Viņi vienkārši nav pievērsuši uzmanību. Jo mums ir apstiprināti paraugi uz pašas Lietuvas robežas. Nevar būt, ka tieši uz robežas apstājas," atklājis Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Agnis Šmits.
Sliktākais šajā slimībā ir tas, ka ozoli inficē viens otru un var iet bojā pat simtgadīgs koks.
Lai zinātu, ko darīt tālāk, speciālisti šobrīd mēģina saprast šīs slimības izplatīšanās dinamiku. Jo pagaidām nevar pateikt, kāpēc viens ozols iet bojā, bet otrs, kas aug tieši blakus, paliek sveiks un vesels.
Divu gadu laikā slimība pie mums apstiprināta vairākiem simtiem koku dažādos Latvijas reģionos, un tikko konstatēta arī trīs jaunās vietās Bebrenē, Ungurmuižā un Raņķos, taču labā ziņa ir tā, ka diagnoze apstiprināta tikai trīs paraugos no 12, kas tika atsūtīti uz Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) laboratoriju.
Šobrīd piecas valsts institūcijas ir iesaistītas šīs nopietnās problēmas risināšanā. Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās apkarošanai.
Britu zinātnieku novērojumi liecina, ka reizēm inficētie ozoli daļēji paši atkopjas no slimības, tomēr vairumā gadījumu tie divu, trīs gadu laikā kopš simptomu parādīšanās aiziet bojā.