Valsts robežsardze pagājušā gada martā saņēma divu Krievijas pilsoņu - laulāta pāra iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Vīrietim jau iepriekš piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijā līdz 2023. gada nogalei. Turklāt abi iesnieguma iesniedzēji 2015. gadā Latvijā noslēdza laulību. Uz tā pamata arī viņa dzīvesbiedre ieguva termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

Lūdzot piešķirt bēgļa vai alternatīvā statusu, Krievijas pilsonis iesniegumā PMLP norādījis, ka no 2003. gada līdz 2013. gadam strādājis Krievijas uzņēmumā, kurā bijis ģenerāldirektors. Uzņēmums nodarbojies ar elektropreču piegādi, un tās apgrozījums bijis mērāms vairākos simtos miljonu eiro. Šīs kapitālsabiedrības īpašnieks un patiesā labuma guvējs bijis Konstantins Grigorišins.

Grigorišins ir ukraiņu izcelsmes uzņēmējs, kuram tiešā vai pastarpinātā veidā pieder vairākas lielas energoapgādes kompānijas Ukrainā. Pēc žurnāla "Forbes" informācijas, Grigorišina aktīvi novērtēti ap 1,6 miljardiem dolāru, viņš ir aktīvi iesaistīts Krievijas un Ukrainas politikā. Viņam esot bijuši darījumi ar bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kā arī viņš draudzējies ar bijušo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.

Vīrietis apgalvojis, ka Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm doti norādījumi izdarīt spiedienu uz Grigorišinu ar mērķi pārņemt viņa biznesu un viņu pašu izraidīt no valsts.

Iesniegumā viņš apgalvojis, ka starp Grigorišinu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izcēlies konflikts, par kura cēloni viņš uzskata Grigorišina sadarbību ar Ukrainu, kas vērsta pret Krievijas interesēm, kā arī nevēlēšanos dalīties vai pilnīgi nodot savu kompāniju pārvaldi.

Vīrietis personīgi ar Grigorišinu neesot pazīstams. Viņš Latvijas varas iestādēm skaidrojis, ka darbā veica tikai administratīvās funkcijas, bet ģenerāldirektora amats bija "nomināls". Viņam norādījumus devuši kapitālsabiedrības vadošie darbinieki, kuri bijuši Grigorišina tiešā pakļautībā.

Kā raksta patvērumu lūgušais vīrietis, sākot ar 2012. gadu, pēc Putina un Grigorišina konflikta, kapitālsabiedrībā sāktas pārbaudes un izmeklēšanas saistībā ar tās saimniecisko darbību. Vīrietim bijis regulāri jāapmeklē Krievijas varas iestādes, lai sniegtu paskaidrojumus par uzņēmuma saimniecisko darbību. Ierodoties pie nodokļu inspektoriem, viņam esot pieprasīts sniegt nepatiesas liecības pret Grigorišinu, apgalvoja patvēruma lūdzējs.

Tāpat kādā vizītē pie izmeklētāja viņam esot pateikts, ka gadījumā, ja liecības nebūs "pareizas", viņš kļūs par aizdomās turamo. Vēl četrus mēnešus pēc aiziešanas no uzņēmuma viņš esot saņēmis pavēstes ar izsaukumu sniegt liecības.

Šī spiediena dēļ 2013. gadā vīrietis pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm arī apgalvojis, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja 2014.g adā pret viņu sāka kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas īpaši lielos apmēros. Viņam 2016.gadā kā drošības līdzeklis esot piemērots apcietinājums. Tāpat viņš esot izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

Par sākto kriminālprocesu vīrietis esot uzzinājis vien 2017. gada septembrī, kad devies privātā braucienā uz Somiju, kur vīrieti arestēja. Pēc 30 dienām viņš atbrīvots, jo Krievijas tiesībsargājošās iestādes laicīgi neiesniedza pieprasījumu par viņa izdošanu.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm skaidrojis, ka laikā kamēr atradās apcietinājumā Somijā, viņa sieva ar Krievijas advokātes starpniecību sagādājusi krimināllietas materiālus.

Atgriežoties Latvijā, pie vīrieša atbraukusi advokāte un brīdinājusi par to, ka pieteicējs nedrīkst atgriezties Krievijā, jo tur varētu nonākt cietumā, "kur ar vardarbīgām metodēm iegūs liecības pret Grigorišinu".

Savukārt Krievijas pilsoņa dzīvesbiedre lūgusi patvērumu Latvijā, paužot, ka laulātajam Krievijā draud briesmas dzīvībai un veselībai, bet viņu var izmantot, lai ietekmētu vīru.

PMLP šogad februārī abiem laulātajiem atteica piešķirt bēgļu un alternatīvo statusu Latvijā.

Pārvalde argumentēja, ka pastāv liela varbūtība, ka Krievijas varas iestādes nav informētas par pieteicēju Latvijā noslēgto laulību. 2017. gada rīkojumā par meklētās personas apcietināšanu pieteicēja ģimenes stāvoklis norādīts - neprecējies, kaut gan laulība Latvijā noslēgta 2015. gadā. Tādējādi lietas apstākļi neatbilst kritērijiem, kuri definē piederību noteiktai sociālai grupai, secināja PMLP.

Tāpat PMLP argumentēja, ka Krievijas pilsonim jau ir piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijā līdz 2023. gada nogalei, tādēļ jautājums par viņa atgriešanos Krievijā faktiski kļūs aktuāls tad, kad tiks pieņemts lēmums par viņa izdošanu Krievijai. Turklāt Ģenerālprokuratūra var atzīt izdošanu par nepieļaujamu, konstatējot kādu no likumā paredzētajiem kritērijiem, uzsvēra PMLP.

"Apstāklis, ka persona Krievijā var nokļūt brīvības atņemšanas vietā, nav par pamatu, lai atzītu, ka personai nāksies saskarties ar spīdzināšanu, necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi un tādēļ personai būtu piešķirams alternatīvais statuss. Arī izvērtējot pieteicēja lietas sevišķos apstākļus, nav saskatāmi tādi individuālie apstākļi, kas būtu par pamatu smaga kaitējuma riska konstatējumam," uzskatīja PMLP.

Laulātais pāris par PMLP lēmumu vērsās tiesā.

Iepazīstoties ar pieteicēju sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa konstatējusi, ka pieteicēju raksturotais konflikts nav saistīts ar pieteicēju rasi, reliģiju, tautību vai pieteicēju politiskajiem uzskatiem.

Tiesa savā spriedumā secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka visas personas, kurām ir bijusi saistība ar Grigorišinu vai kurām piedēvēta saistība ar viņu, būtu uzskatāmas par sociālo grupu, kas būtu pakļauta politiski motivētai vai acīmredzami nepamatotai vajāšanai.

Tajā pašā laikā tiesa, atsaucoties uz starptautisko organizāciju ziņojumiem, secinājusi, ka turpinājušas pienākt ziņas par spīdzināšanu un cietsirdīgu apiešanos ieslodzījuma vietās visā Krievijā. Tāpat spīdzināšanas problēmu bijis spiests atzīt arī Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika.

Vērtējot, vai personai piešķirams patvērums, tiesas kompetencē nav noteikt, vai vīrietis ir vainojams viņam inkriminētajā nodarījumā. No lietas materiāliem izriet, ka nodokļu pārbaudes sāktas Krievijas uzņēmumā pirms pieteicēja izceļošanas no Krievijas. Taču tās nav atzīstamas par kriminālprocesu. Nodokļu pārbaudes rezultātā konstatētie pārkāpumi arī nav atzīstami par noziegumu Patvēruma likuma izpratnē. Turklāt attiecīgais Krievijas Federālā nodokļu dienesta lēmums par saukšanu pie atbildības par nodokļu tiesību pārkāpumu atcelts ar Maskavas pilsētas Arbitrāžas tiesas lēmumu, skaidroja tiesa.

"Nav pamata secināt, ka pieteicējs ir atstājis savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par viņam inkriminētu noziegumu. Līdz ar to neizpildās tiesību normā paredzētais izslēdzošais nosacījums, kas neļautu piešķirt pieteicējam alternatīvo statusu," teikts spriedumā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu tikai minētajam Krievijas pilsonim.