Vīrietis Latvijas varasiestādēm skaidrojis, ka laikā kamēr atradās apcietinājumā Somijā, viņa sieva ar Krievijas advokātes starpniecību sagādājusi krimināllietas materiālus.
Atgriežoties Latvijā, pie vīrieša atbraukusi advokāte un brīdinājusi par to, ka pieteicējs nedrīkst atgriezties Krievijā, jo tur varētu nonākt cietumā, "kur ar vardarbīgām metodēm iegūs liecības pret Grigorišinu".
Savukārt Krievijas pilsoņa dzīvesbiedre lūgusi patvērumu Latvijā, paužot, ka laulātajam Krievijā draud briesmas dzīvībai un veselībai, bet viņu var izmantot, lai ietekmētu vīru.
PMLP šogad februārī abiem laulātajiem atteica piešķirt bēgļu un alternatīvo statusu Latvijā.
Pārvalde argumentēja, ka pastāv liela varbūtība, ka Krievijas varas iestādes nav informētas par pieteicēju Latvijā noslēgto laulību. 2017. gada rīkojumā par meklētās personas apcietināšanu pieteicēja ģimenes stāvoklis norādīts - neprecējies, kaut gan laulība Latvijā noslēgta 2015. gadā. Tādējādi lietas apstākļi neatbilst kritērijiem, kuri definē piederību noteiktai sociālai grupai, secināja PMLP.
Tāpat PMLP argumentēja, ka Krievijas pilsonim jau ir piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijā līdz 2023. gada nogalei, tādēļ jautājums par viņa atgriešanos Krievijā faktiski kļūs aktuāls tad, kad tiks pieņemts lēmums par viņa izdošanu Krievijai. Turklāt Ģenerālprokuratūra var atzīt izdošanu par nepieļaujamu, konstatējot kādu no likumā paredzētajiem kritērijiem, uzsvēra PMLP.
"Apstāklis, ka persona Krievijā var nokļūt brīvības atņemšanas vietā, nav par pamatu, lai atzītu, ka personai nāksies saskarties ar spīdzināšanu, necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi un tādēļ personai būtu piešķirams alternatīvais statuss. Arī izvērtējot pieteicēja lietas sevišķos apstākļus, nav saskatāmi tādi individuālie apstākļi, kas būtu par pamatu smaga kaitējuma riska konstatējumam," uzskatīja PMLP.
Laulātais pāris par PMLP lēmumu vērsās tiesā.
Iepazīstoties ar pieteicēju sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa konstatējusi, ka pieteicēju raksturotais konflikts nav saistīts ar pieteicēju rasi, reliģiju, tautību vai pieteicēju politiskajiem uzskatiem.
Tiesa savā spriedumā secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka visas personas, kurām ir bijusi saistība ar Grigorišinu vai kurām piedēvēta saistība ar viņu, būtu uzskatāmas par sociālo grupu, kas būtu pakļauta politiski motivētai vai acīmredzami nepamatotai vajāšanai.
Tajā pašā laikā tiesa, atsaucoties uz starptautisko organizāciju ziņojumiem, secinājusi, ka turpinājušas pienākt ziņas par spīdzināšanu un cietsirdīgu apiešanos ieslodzījuma vietās visā Krievijā. Tāpat spīdzināšanas problēmu bijis spiests atzīt arī Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika.
Vērtējot, vai personai piešķirams patvērums, tiesas kompetencē nav noteikt, vai vīrietis ir vainojams viņam inkriminētajā nodarījumā. No lietas materiāliem izriet, ka nodokļu pārbaudes sāktas Krievijas uzņēmumā pirms pieteicēja izceļošanas no Krievijas. Taču tās nav atzīstamas par kriminālprocesu. Nodokļu pārbaudes rezultātā konstatētie pārkāpumi arī nav atzīstami par noziegumu Patvēruma likuma izpratnē. Turklāt attiecīgais Krievijas Federālā nodokļu dienesta lēmums par saukšanu pie atbildības par nodokļu tiesību pārkāpumu atcelts ar Maskavas pilsētas Arbitrāžas tiesas lēmumu, skaidroja tiesa.
"Nav pamata secināt, ka pieteicējs ir atstājis savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par viņam inkriminētu noziegumu. Līdz ar to neizpildās tiesību normā paredzētais izslēdzošais nosacījums, kas neļautu piešķirt pieteicējam alternatīvo statusu," teikts spriedumā.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu tikai minētajam Krievijas pilsonim.