Neskatoties uz JKP "sašutumu", VDD vadītāja amatā paliek Mežviets

Papildināts
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets piedalās preses konferencē VDD organizēto pretterorisma mācību "Pūlis 2019" laikā Mežaparkā.
Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets piedalās preses konferencē VDD organizēto pretterorisma mācību "Pūlis 2019" laikā Mežaparkā. Foto: Zane Bitere/LETA

Valdība šodien, 16. jūlijā, atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta palikšanu amatā uz otro termiņu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Mežvieta darbu vērtē pozitīvi, tāpēc Mežvieta termiņa pagarinājums esot loģisks lēmums.

Minētais jautājums tika izskatīts Ministru kabineta slēgtās sēdes daļā.

Jaunā konservatīvā partija šodien pauda "sašutumu" par to, ka Mežvieta atkārtota apstiprināšana šajā amatā esot iecerēta paslepus un prasīja, lai viņš sniedz atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc sēdes žurnālistiem pauda, ka valdība nesaņēma tādu informāciju, kas liegtu Mežvietu apstiprināt amatā uz otro termiņu. 

Kariņš atturējās vērtēt JKP ministru rīcību, pametot valdības sēdes slēgto daļu. Vienlaikus valdības vadītājs norādīja, ka ministri lēmumus var pieņemt, tos apspriežot visam Ministru kabinetam klātesot, savukārt jautājumā par Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā diskusijām bija jānotiek slēgtā sēde, ņemot vērā, ka virkne jautājumu skāra informāciju, kas klasificējama kā valsts noslēpums.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma valdība pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

Mežviets VDD (toreiz Drošības policijas) vadītāja amatā ar valdības lēmumu iecelts 2014. gada 28. oktobrī.

Par Mežvietu publiski ir pieejama skopa informācija. Viņš 2000. gada sākumā strādājis Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts kancelejā.

Valsts ieņēmumu dienestā gadsimta pirmās desmitgades sākumā iesniegtās deklarācijas liecina, ka Mežviets dzīvojis tikai no algas un nelieliem uzkrājumiem, viņam nav bijis parādu, īpašumu un automašīnas. VDD viņš strādā kopš 2005. gada, un kopš tā laika viņa deklarācija publiski nav pieejama.

Mežviets ir dzimis 1973. gadā. Viņš studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē un humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē.

Ar nacionālās drošības jautājumiem Mežviets bijis saistīts kopš 2002. gada, savukārt dienestu Drošības policijā sāka 2005. gadā. Dienesta sākumā Mežviets strādājis ar pretterorisma jautājumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu Drošības policijas Pretterorisma centra un nacionālās pretterorisma sistēmas izveidē un attīstībā.

Karjeras turpinājumā viņa pienākumi bijuši saistīti ar dienesta darba stratēģiskās plānošanas, iegūtās operatīvās informācijas analīzes, kā arī specdienestu starptautiskās sadarbības jautājumiem. Mežviets koordinēja Drošības policijas gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Savu augsto profesionalitāti Mežviets apliecinājis, plānojot sarežģītus augstākā līmeņa drošības pasākumus, iepriekš norādīja VDD.

Mežviets par VDD vadītāju kļuva, jo iepriekšējais dienesta vadītājs Jānis Reiniks paziņoja, ka personīgu apsvērumu dēļ nolēmis no 2014. gada 7. novembra doties izdienas pensijā. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) par viņa pēcteci izvēlējās Mežvietu un valdība šo kandidatūru akceptēja.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu