Černobiļai jākļūst par tūristu magnētu Ukrainā. Vai Zelenska lēmums ir vieglprātīgs?

FOTO: Sputnik/Scanpix

Pēc populārā miniseriāla "Chernobyl" iznākšanas uz Černobiļas katastrofas vietu straumēm sāka plūst tūristi. Spītējot ekspertu brīdinājumiem, jaunieceltais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šomēnes parakstīja Černobiļas attīstības stratēģiju, kas paredz atsvešināšanas zonā veicināt dažādas jaunas iniciatīvas, tostarp tūristu pievilināšanu.

Zelenska parakstītā stratēģija paredz, ka atsvešināšanas zonā 30 kilometru rādiusā ap Černobiļas AES (pār kuru nesen tika atklāts jauns kupols) tiks iekārtots "zaļais koridors" tūristiem, ziņo UNIAN. Tāpat tikšot pielikts punkts sīkajai korupcijai, kuras dēļ pie kontrolpunktiem mēdzot veidoties rindas un daļa apmeklētāju tiekot patvaļīgi atraidīti.

» "Laiks mainīt negatīvo piegaršu!" Zelenskis paziņo, ka Černobiļai jākļūst par oficiālu tūrisma vietu

Stratēģijas galvenais mērķis - izmantojot no jauna iemantoto sabiedrības interesi un potenciālās investīcijas, padarīt Černobiļu par vienu no galvenajiem Ukrainas ekonomikas cēlējspēkiem. "Šodien es parakstīju rīkojumu, kas iesāks atsvešināšanas zonas pārtapšanu vienā no jaunās Ukrainas izaugsmes punktiem," trešdien paziņoja Zelenskis.

FOTO: AFP/SCANPIX

Zelenskis norādīja, ka nekādu "aizliegumu bildēt un tamlīdzīgu muļķību" nebūšot. 

"Pārstāsim beidzot baidīt apmeklētājus un pārveidosim atsvešināšanas zonu par topošo zinātnes un tūristu magnētu," aicināja prezidents. "Izveidosim šeit brīvības zemi, kas kļūs par vienu no jaunās Ukrainas simboliem - bez korupcijas, bez stulbiem likumiem, ar investīcijām un nākotni."

Lai arī tūristu pieplūdums nāktu par labu Ukrainas ekonomikai un atmodinātu ciematus ap "mirušo zonu", šādu lēmumu nevajadzētu pieņemt vieglprātīgi, brīdina eksperti.

» "Manai imūnsistēmai bija ļoti grūti cīnīties pat ar vienkāršām iesnām." Personīgs stāsts par bērnību pēc Černobiļas katastrofas

Teritorijā joprojām ir radioaktīvais piesārņojums. "Černobiļa bija lielākā kodolkatastrofa cilvēces vēsturē," laikrakstam "The Washington Post" norāda Džordžijas Universitātes asociētais profesors Džims Bīslijs, kurš kopš 2012.gada pēta dabu atsvešināšanas zonā. "Kaut arī negadījums notika pirms vairāk nekā 33 gadiem, tā joprojām ir viena no pasaules vietām ar vislielāko radioaktīvo piesārņojumu."

FOTO: AFP/SCANPIX

Atšķiras aplēses par to, cik daudzu cilvēku nāvi no vēža un citām slimībām izraisīja Černobiļas katastrofa, - tās svārstās no 9000 līdz pat 115 000.

Mūsdienās radiācijas līmenis dažādās atsvešināšanas zonas vietās ir atšķirīgs. Džordžtaunas Universitātes mikrobioloģijas un imunoloģijas profesore T.Stīna potenciālajiem katastrofas apkaimes apmeklētājiem izglītoties par šo jautājumu un būt piesardzīgiem, pārāk ilgi tur neuzkavējoties. "Jo ilgāk būsiet pakļauti radiācijai, jo lielāka ietekme tam būs nākotnē," viņa norāda.

Stīnas padoms: dodoties uz Černobiļas atsvešināšanas zonu, vislabāk uzvilkt tādu apģērbu un apavus, ko nebūs žēl uzreiz pēc tam izmest. Bez cimdiem nekam nevajadzētu skarties klāt. Un vissvarīgākais ieteikums - neēst tur augošos augļus, ogas, dārzeņus un sēnes. Īpaši tas attiecas uz dziļiem mežu biezokņiem, kas pēc katastrofas netika attīrīti. Pētījumi rāda, ka meža dziļumā augošās sēnes un sūnas ir radioaktīvas.

Savukārt bruģētie un asfaltētie ceļi esot drošāki, jo tika attīrīti drīz pēc katastrofas. 

Stīna norāda, ka Černobiļas atsvešināšanas zonas apmeklējums potenciāli var būt drošs, taču tas atkarīgs no "cilvēku uzvedības". Un stāstu par pārgalvīgiem tūristiem netrūkst. Dienvidkarolīnas Universitātes biologs Timotijs Moso stāsta, ka pēdējā atsvešināšanas zonas apmeklējuma laikā esot bijis šokēts, redzot 250 tūristus ielas apģērbā klīstam pa Pripjatu un lienot iekšā pamestās atrakciju parka mašīnītēs, lai nofotografētos.

"Viens no iemesliem, kāpēc daudzi nepadomā divreiz, - jo tā ir ļoti organizēta tūrisma ekskursija," uzskata Moso. "Daudzi pat neaizdomājas."

» Savvaļas dzīvība Černobiļā pašlaik kūsā un vairojas. Kāpēc daba necieta no radiācijas?

Eksperti pauž bažas, ka tūristu pūļi šajā zonā traucēs zinātniekiem novērot, kādas sekas katastrofa atstājusi uz dzīvo dabu, kā arī novedīs pie pamesto māju demolēšanas, izlaupīšanas un piegružošanas.

"Manuprāt, ir svarīgi neaizmirst, ka Černobiļa simbolizē milzīgas cilvēces ciešanas," uzsver Bīslijs.

Foto: Tūristu bums Černobiļā 

Uz augšu