Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien, 18. jūlijā, pieņēmuši rezolūciju, kurā aicina Krieviju bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus kā Krievijā, tā okupētajās Ukrainas teritorijās, informē Eiropas Parlamenta Preses dienestā.
Kā atzīmē EP, starp aizturētajiem ir Krimas tatāri, 10. jūlija miermīlīgās demonstrācijas Sarkanajā laukumā dalībnieki, politisku iemeslu dēļ ieslodzītie, kā arī 24 Ukrainas militārās flotes jūrnieki, kurus aizturēja pagājušā gada 25.novembrī netālu no Kerčas šauruma.
Deputāti arī pieprasa Krievijas varas iestādēm nekavējoties pārtraukt jebkādu vēršanos pret vides aktīvistiem, tostarp Aleksandru Koroļevu un organizāciju "Ekozaschita!", un cilvēktiesību aizstāvjiem un ļaut viņiem netraucēti veikt savu darbu.
Rezolūcija tika pieņemta ar 458 balsīm pret 80, 89 deputātiem atturoties, aģentūru LETA informēja EP Preses dienests.
Kā par šo rezolūciju nobalsoja Latvijas deputāti, pašlaik nav redzams, jo, kā skaidroja EP birojā, šoreiz katra deputāta balsojums netika fiksēts - sākotnēji bija paredzēts balsot, paceļot rokas, un elektroniskais balsojums tika noteikts tikai rezultāta pārbaudei.
Visu konfliktā Austrumukrainā saņemto gūstekņu apmaiņa būtu ideāla, ceturtdien paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Ideālais formāts" ir "visus pret visiem", pavēstīja Peskovs, kura teikto citē ziņu aģentūra TASS.
Viņš sacīja, ka Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsprieduši šādu formātu savā telefonsarunā.
Zelenska, kurš prezidenta amatā stājās pirms diviem mēnešiem, un Putina pirmā oficiālā telefonsaruna notika pagājušajā nedēļā.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Krievijā vairāki desmiti Ukrainas pilsoņu notiesāti lietās, kas tiek uzskatītas par politiski motivētām. Tikmēr Ukrainā aizturēti desmitiem Krievijas pilsoņu un prokrievisko kaujinieku atbalstītāju, kuri apsūdzēti nodevībā un kūdīšanā uz separātismu.
Taču oficiālu datu par to, cik daudz kara gūstekņu ir katrā pusē, nav.
Zelenskis izvirzījis Krievijā aizturēto Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu par vienu no savām prioritātēm.
Šonedēļ Austrumukrainā tika izsludināts jauns pamiers. Visi iepriekšējie pamieri nav noturējušies.
