Sinoptiķi jau prognozējuši, ka Eiropu drīz atkal skars karstuma vilnis, bet kamēr Eiropa vēl gaida, Amerikas savienotās valstis karstums skāris jau šajā nedēļas nogalē. Patlaban dažās ASV teritorijas daļās gaiss iesilis līdz pat +38 grādiem pēc Celsija, vēsta BBC.

Ekstrēmie karstuma viļņi pasaulē parādās aizvien biežāk. Eksperti to sasaista ar klimata pārmaiņām.

» Slāpes, reiboņi un nāve. Kāpēc Eiropu pārņēmis karstuma vilnis?

Īpaši karsts laiks ASV bijis posmā no piektdienas līdz svētdienai. Spēcīgākie karstuma viļņi tika izjusti Ņujorkā, Filadelfijā un Vašingtonā. Tur cilvēki karstumu raksturoja kā neciešamu. 

Interesanti, ka šajās pilsētās gaisa temperatūra pārspēja pat Arizonu, Fīniksu un Maiami. 

Mediķi un glābēji brīdināja cilvēkus par tuvojošos karstumu un atgādināja, ka karstā laikā jāizvairās no spēcīgās saules ietekmes, jādzer daudz šķidruma un jācenšas neuzturēties tiešos saules staros.

Vairākās pilsētās, tieši tāpat kā Francijā karstuma viļņa laikā, tika ierīkoti sabiedriskie baseini un strūklakas, kas bija paredzētas, lai atvēsinātos.

BBC vēsta, ka Astorijas baseins Kvīnsā, Ņujorkā, sestdien esot bijis pārpildīts.

FOTO: AFP / Scanpix

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pilsētā izsludināja ārkārtas situāciju. Arī triatlons, kas bija paredzēts svētdien Ņujorkā, tika atcelts pirmo reizi 18 gadu vēsturē.

Sacensībās būtu piedalījušies aptuveni 4 000 cilvēku, daudzi no tiem būtu mēģinājuši pieveikt garās distances.

Tāpat karstums izjauca arī mūzikas, komēdijas un kulinārijas festivālu "OZY Fest", kam bija jānorisinās Centrālajā parkā divas dienas.

Arī Bostonā, Masačūsetsas štatā, tika ierīkotas strūklakas, kas bija pārpildītas gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem.

FOTO: Reuters / Scanpix

Taču ne tikai cilvēki bija tie, kas vēlējās atvēsināties vēsajās strūklakās, fotogrāfi novērojuši, ka arī putni bija redzami plunčājamies.

FOTO: Reuters / Scanpix

Cik karsts kļūs pasaulē 2050. gadā?

Sinoptiķi prognozē, ka, piemēram, Londonā līdz 2050. gadam varētu tik ļoti mainīties klimats, ka ikdienā gaisa temperatūra varētu būt tieši tāda pati kā Barselonā. Savukārt Edinburgā varētu būt kā Parīzē. Lai arī šķiet, ka beidzot Eiropā varētu būt vairāk saulainu un siltu dienu, tomēr sinoptiķi uzsver, ka tas nebūt nav tik labi, kā varētu šķist. 

» Karaliskā gvarde neiztur Lielbritānijas karstuma vilni un ģībst

"Crowther" laboratorija paziņojusi, ka vairāk nekā piektā daļa valstu un pilsētu, tai skaitā arī Singapūra un Kualalumpura varētu saskarties ar laikapstākļiem, kas vēl nekad agrāk tur nav piedzīvoti.

FOTO: EPA/Scanpix

Piemēram, Londonā varētu kļūt ārkārtēji sauss, līdzīgi kā 2008. gadā Barselonā, kad pilsēta bija spiesta iepirkt dzeramo ūdeni no Francijas. Tiek prognozēts, ka vidējā temperatūra Lielbritānijā vasaras mēnešos palielināsies par aptuveni sešiem  grādiem ( līdz 27 °C).

Pētījums, kas publicēts žurnālā "PLOS One" liecina, ka vasaras un ziemas Eiropā kļūs siltākas par 3,5 vai 4,7 grādiem.

Vai tiešām planētas Zeme temperatūra pacelsies par diviem grādiem?

Visas pasaules valstis šobrīd cenšas ierobežot planētas temperatūru, lai maksimālā temperatūra, kas pacelsies līdz 2050. gadam, būtu vien 1,5 grādi.

Klimata pārmaiņu ekspertu starpvaldību grupa (MHEIC) ziņo, ka globālā temperatūra jau tagad ir pieaugusi par vienu grādu.

Atbilstoši pašreizējiem rādītājiem vidējā gaisa temperatūra līdz 2100. gadam varētu pacelties par 2,9 vai 3,4 grādiem. Tas varētu radīt nopietnas problēmas cilvēcei.

Lai nepieļautu tik krasu temperatūras pieaugumu nākotnē, eksperti aicina jau šobrīd samazināt oglekļa emisiju par 45%. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam oglekļa emisijai jābūt apaļai nullei. 

Foto: Karstuma vilnis Indijā

Kas interesanti, tad saskaņā ar ASV jūras un atmosfēras pētījuma datiem, Losandželosas pilsēta, kas bieži tiek dēvēta arī par betona džungļiem, sakarst par sešiem gradiem vairāk nekā apkārtējais tuksnesis.

Losandželosas mēra plāns ir atrast veidu kā atdzesēt pilsētu līz 2035. gadam.

Viens no veidiem - būvniecībā izmantot tikai gaišas krāsas materiālus. Losandželosā jau tiek veikti pētījumi un izmēģinājusi saistībā ar šo taktiku. Katrā no 15 rajoniem viena iela ir izbūvēta tikai gaišā krāsā.

Taču tas nav parasts gaišās krāsas betons, tas ir īpašs materiāls, kas pazīstams kā "vēsā ietve". Šis materiāls atspoguļo nevis uzņem sauli, tāpec šajos rajonos teorētiski vajadzētu kļūt vēsāk. Kā zināms, asfalta segums ļoti sakarst un līdz ar to tas arī karsē gaisu. 

Tāpat varasiestādes cer, ka vēsās ietves palīdzēs atdzesēt arī ēku iekšējo daļu un samazinās gaisa piesārņojumu.

Tomēr, lai arī eksperiments strādā, tas ir dārgs materiāls un vēl neatbilst visiem drošības standartiem.

Foto: Rietumeiropai tuvojas lielākais karstuma vilnis novērojumu vēsturē